Studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes regulāri dodas uz ārzemēm ne tikai labāk atalgota darba meklējumos, bet arī studēt apmaiņas programmu ietvaros.
Studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) regulāri dodas uz ārzemēm ne tikai labāk atalgota darba meklējumos, bet arī studēt apmaiņas programmu ietvaros. Toties krietni mazāk ir ārzemju jauniešu, kas vēlētos mācīties mūsu augstskolā. “Ziņas” centās noskaidrot, cik aktīvi citu zemju jaunieši izmanto iespēju studēt Jelgavā.
Pirms vairākiem gadiem studēt tirgvedību LLU ieradās četri studenti no Somijas. Lauksaimniecības universitātes “Erasmus/Socrates” programmas koordinatore lektore Vineta Tetere “Ziņām” pastāstīja, ka tas bijis sākums ārzemnieku studijām Jelgavā. “Līdz šim ārzemju studenti Jelgavā viesojās tikai ekskursijās,” atzina V.Tetere un atklāja, ka šogad pirmo reizi uz mūsu universitāti “Erasmus” studiju programmas ietvaros atbraukuši studēt ārzemju jaunieši.
“Erasmus” pagaidām ir vienīgā studentu apmaiņas programma, kas nodarbojas ar augstākās izglītības jautājumiem un studentu mobilitātes veicināšanu starp dažādu valstu augstskolām. Programmas mērķis ir nodrošināt studentu apmaiņu starp Eiropas valstīm un dot iespēju augstskolām attīstīties vienotā Eiropas kontekstā. Tajā var piedalīties pilna laika studenti vienu reizi, turklāt jāprot valoda, kurā attiecīgajā valstī notiek studijas. Papildus augstskolas stipendijai students saņem arī stipendiju no “Erasmus” programmas. Studējot ir iespēja iegūt jaunus draugus, kā arī nostiprināt svešvalodu zināšanas un apgūt latviešu valodu.
V.Tetere uzsver, ka problēmas rada komforta nodrošināšana ārzemju studentiem. “”Erasmus” gan paredz, ka studentam jāiepazīst tā vide, kurā dzīvo vietējie studenti, taču mēs darām visu, lai citvalstu jauniešiem radītu maksimālas ērtības Jelgavā,” saka lektore. Pašlaik tiek spriests par viesu istabiņu iekārtošanu apmaiņas programmas studentiem katras fakultātes dienesta viesnīcā. Kā uzsver V.Tetere, pirmais iespaids iebraucējam ir diezgan negatīvs, jo viņiem ir cita mentalitāte, cits dzīves stils un prasības. Tomēr pēc tam, kad iepazīti Latvijas cilvēki un daba, ārvalstniekiem šeit pat patīk dzīvot. Svarīgi, lai ārzemju studentam jau pašā sākumā būtu kāda uzticamības persona, kas viņu iepazīstina ar jaunajiem dzīves apstākļiem, kultūru un tradīcijām.
Pagaidām nespējam LLU viesiem nodrošināt atbilstošas studijas. Pašreiz Lauksaimniecības universitātē studē tikai viens students no Grieķijas un viens no Holandes, tāpēc nevaram organizēt auditoriju nodarbības svešvalodā diviem studentiem, kas turklāt katrs studē savu specialitāti. V.Tetere norāda, ka mūsu augstskolā ir profesionāli docētāji, kas lekcijas un praktiskos darbus varētu vadīt arī angļu valodā. Pagaidām abi ārzemju studenti mācās individuāli jeb bloku sistēmā, kad noteiktu laiku kāda mācībspēka vadībā students apgūst vienu priekšmetu.
Uz jautājumu, kā augstskola “pievilina” ārzemju studentus, lektore atbildēja, ka LLU veido informatīvus bukletus svešvalodās par Latviju, augstskolu, tās struktūrvienībām un fakultātēm, to piedāvātajām studiju iespējām. Materiālā arī norādīti statistikas dati par studējošo skaitu, personāla sastāvu, veicamajiem darbiem, lai kļūtu par LLU studentu. Regulāri tiek atjaunots arī materiāls par Lauksaimniecības universitāti internetā. Ārlietu daļas vadītāja Ināra Melgalve “Ziņām” atzina, ka “Erasmus” ir vienīgā programma, ar ko mūsu augstskola var piesaistīt ārzemju studentus. “Mēs gaidām, kas notiks pēc 1. maija,” teica I.Melgalve. Viņa cer, ka pēc Latvijas iestāšanās ES studentu apmaiņa kļūs daudz vienkāršāka un aktīvāka.
Arī “Erasmus” programmas koordinatore ir pārliecināta, ka ar nākamo gadu pie mums varētu būt vairāk ārvalstu studentu. Šā gada laikā noslēgti vairāki līgumi ar citu valstu augstskolām. Tomēr V.Tetere neslēpj, ka ārzemju studentu pieplūdums varētu radīt grūtības viņiem nodrošināt piemērotus sadzīves apstākļus, brīvu pieeju internetam un atbilstoši kvalificētus mācībspēkus.
