«Jūtos kā nolikusi nozīmīgāko eksāmenu savā mūžā,» Sandra Kalniete teica žurnālistiem 13. aprīlī, tūlīt pēc viņas izklaušināšanas Eiropas Parlamentā Briselē.
“Jūtos kā nolikusi nozīmīgāko eksāmenu savā mūžā,” Sandra Kalniete teica žurnālistiem 13. aprīlī, tūlīt pēc viņas izklaušināšanas Eiropas Parlamentā (EP) Briselē.
Sandra Kalniete visvairāk baidījusies, ka, nemākulīgi atbildot, nodarīs kaunu Latvijai. Taču tā nenotika. Tikai vienu reizi viņa lūdza divas sekundes laika, lai koncentrētos, jo tulkotāja austiņās bija iestājies klusums. Eiroparlamenta pārstāvju attieksme pret komisāra amata kandidāti bija labvēlīga.
Vispirms konferencē S.Kalniete latviešu valodā teica desmit minūšu uzrunu deputātiem, pēc tam atbildēja uz politisko grupu koordinatoru jautājumiem. Deputāti tika aicināti neuzdot specifiskus tehniskus jautājumus par lauksaimniecību un zvejniecību, bet gan politiskus, kas būtu saistīti ar ES un Kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas reformu. S.Kalnietei tika vaicāts par pārtikas drošību un situāciju jaunajās dalībvalstīs, par cukura reformu, tirdzniecību un brīvo preču apmaiņu. Zaļo partijas pārstāvis, kas sevi pieteica arī kā velsietis, jautāja, kas jaunās komisāres skatījumā ir svarīgākais ģimenes saimniecību attīstībā atpalikušajos reģionos un kā varētu sabalansēt mazo saimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, ne tikai veicināt lielo saimniecību darbību, kā tas bijis līdz šim. Viņš arī interesējās par darba sadalījumu starp S.Kalnieti un Francu Fišleru. Savukārt citi vēlējās zināt, kāpēc S.Kalniete nepalika ārpolitikā, kā arī ko viņai nozīmēs komisāres mandāts.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo krieviski runājošās kopienas situāciju, viņa norādīja, ka Latvijai izdevies radīt integrētu sabiedrību. Latvija atrisinājusi arī citas ar integrāciju saistītas problēmas, veiksmīgi tiek galā ar satraukumu par izglītības reformu. S.Kalniete pat paspēja īsi izklāstīt šīs reformas būtību. Kāpēc S.Kalniete, ņemot vērā viņas izglītību un līdzšinējo darba pieredzi, norīkota par “ēnu” lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāram F.Fišleram, interesēja daudzus. No lietuviešu kolēģiem, piemēram, uzzināju, ka viņu komisāra amata kandidāte Dalia Gribauskaite ir Lietuvā pazīstama finanšu speciāliste, kas tagad norīkota pie kultūras jautājumu komisāra. To nolēmis vienpersoniski pats Romano Prodi, tādas ir viņa tiesības. No dažiem avotiem tapis zināms, ka līdz rudenim jaunajiem komisāru kandidātiem galvenais uzdevums ir apgūt EK, tās funkcijas un politiku, nevis specifiskās kultūras vai lauku tēmas. Kā atzina S.Kalniete, – kur gan vēl labāk iepazīt EK darbu, kā strādājot komisijā, kas pārzina trešdaļu visa ES budžeta. Turklāt no F.Fišlera kunga, kuram ir desmit gadu darba pieredze EK, var daudz mācīties.
Viņa uzskata, ka lauksaimniecības lietu risināšanā svarīgas ir Latvijas lauksaimnieku organizācijas un tās varētu darīt vēl vairāk, precīzi definējot savas intereses. S.Kalniete apņēmusies reizi mēnesī izbrīvēt laiku vienam reģionālam braucienam pie Latvijas zemkopjiem. To viņa ieplānos brīvajā laikā, jo: “Esmu latviete un eiropiete, bet, darbojoties EK, pirmām kārtām es īstenoju Eiropas politiku.” Droši vien daudzi Latvijas iedzīvotāji un arī mūsu rajona ļaudis to neatbalstīs un nesapratīs. Bet nacionālās problēmas risina EP un nacionālo valstu premjeri, tā ir viņu kompetence, nevis EK lieta.
Šodien, 15. aprīlī, Eiroparlamenta prezidentu konference izveidos noslēdzošo viedokli par desmit jauno komisāru kandidātu noklausīšanos un izjautāšanas rezultātus apkopos vēstulē. Gala balsojums Eiroparlamentā par komisāra amata kandidātiem paredzēts maijā.
