Jelgavā un rajonā apzināti ap 300 epilepsijas slimnieku, taču speciālisti lēš, ka viņu skaits ir divas reizes lielāks.
Jelgavā un rajonā apzināti ap 300 epilepsijas slimnieku, taču speciālisti lēš, ka viņu skaits ir divas reizes lielāks. Informācijas trūkuma dēļ slimnieki dažkārt pat nenojauš, ka epilepsija ir veiksmīgi ārstējama.
Pirms nedaudz vairāk kā gada Jelgavā atklāja epilepsijas kabinetu. Tajā ar epilepsijas slimniekiem un viņu tuviniekiem strādā psihiatrs Aleksandrs Veržbickis un neiroloģe Ligita Igaune. Ārsti uzskata, ka šāds kabinets ir nepieciešams, jo bieži vien cilvēki nezina, kur vērsties pēc palīdzības, kur rast atbildes uz neskaidriem ar slimību saistītiem jautājumiem. Gada laikā kabinetā pēc vairāk nekā 100 pacientu.
Vienīgais kabinets Zemgalē
Jelgavas epilepsijas kabinets atvērts pagājušā gada 21. februārī un ir vienīgais Zemgalē. Tas izveidots, lai uzlabotu epilepsijas slimnieku ārstēšanas kvalitāti. Abi tur strādājošie ārsti regulāri apmeklē kongresus un seminārus, lai iepazītos ar jaunākajām ārstēšanas metodēm pasaulē un apgūto izmantotu praksē. Nepieciešama arī vienotas epilepsijas slimnieku datu bāzes izveide, jo Latvijā nav pilnīgas uzskaites par šiem slimniekiem. Mūsu valstī apzināti ap astoņiem tūkstošiem pacientu, taču speciālisti lēš, ka to skaits pārsniedz 11 tūkstošu. Epilepsijas kabinetā var saņemt izsmeļošu informāciju par slimību un tās ārstēšanu, jo bieži vien informācijas trūkums ir iemesls tam, ka pacienti neizmanto visas piedāvātās iespējas medicīnā un sociālajā jomā. Kabinets atklāts, lai izglītotu arī ģimenes ārstus, jo epilepsijas slimniekiem nepieciešama viņu uzraudzība.
Ārsti atzīst, ka bieži vien cilvēki epilepsiju uzskata par neārstējamu slimību, tāpēc glābiņu meklē pie dziedniekiem un ekstrasensiem. Patiesībā apmēram trešdaļu pacientu ar adekvātu terapiju var izārstēt. Epilepsijas kabinetā slimnieku vienmēr uzklausīs un viņam palīdzēs kvalificēti speciālisti.
Kas ir epilepsija?
Epilepsija ir hroniska slimība, kad sirgstošajiem pēkšņi uznāk dažādu pakāpju un smaguma lēkmes. Parasti tās sākas jau bērnībā vai jaunībā. L.Igaune skaidro, ka ļoti bieži slimība ir ģenētiski pārmantota. Lēkmes var būt gan īslaicīgas un uzreiz nepamanāmas (apziņas atslēgšanās, sastingšana), gan arī krampjveida. Dažkārt cilvēkam var būt vairākas lēkmes uzreiz. Tās var rasties dažādu traumu un slimību dēļ, piemēram, pēc galvas smadzeņu traumām, asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs (insulta), pārslimotām infekcijām, cilvēkiem ar galvas smadzeņu audzējiem vai centrālās nervu sistēmas traucējumiem, arī alkohola lietotājiem. Ar epilepsiju var saslimt jebkurš. Parasti slimnieks lēkmes neatceras, bieži ar slimību nespēj samierināties, tādēļ viņam ir svarīgs tuvinieku atbalsts. Visbiežāk lēkmes iepriekš paredzēt nav iespējams. Epilepsijas slimnieku vidū raksturīga lielāka mirstība, jo viņi biežāk slimo ar depresiju, lēkmju laikā nereti gūst traumas, kā arī slimības dēļ zaudē darba spējas.
Slimība ir ārstējama
Epilepsija ir ārstējama, un lielākajai daļai slimnieku, ja ir pareiza medikamentu izvēle, dzīves kvalitāte būtiski nemainās. A.Veržbickis skaidro, ka tāpēc ir svarīgi kopā ar ārstu izvēlēties pareizu ārstēšanas metodi un medikamentus. Ja lēkmes izdodas apturēt un cilvēkam nav attīstījušies smagi psihiski traucējumi, viņš ir spējīgs strādāt, veidot ģimeni, laist pasaulē bērnus un pilnvērtīgi dzīvot. Epilepsijas slimniekiem nereti ir uzlabota atmiņa, kā arī izteiktas koncentrēšanās spējas. Ar šo slimību sirguši tādi pasaulslaveni cilvēki kā Alfrēds Nobels, Izaks Ņūtons, Pēteris Pirmais, Napoleons un citi. Ārzemēs sekmīga ārstēšana tiek panākta arī ar ķirurģisku iejaukšanos, taču Latvijā šī metode vēl nav attīstīta. Epilepsijai ir vairākas slimības formas, tāpēc pareiza diagnoze ir sekmīgas ārstēšanas pamatā. Vismaz reizi gadā pacientam ir jāveic elektroencefalogramma, kas atspoguļo galvas smadzeņu darbību, datortomogrāfiskā vai magnētiskās rezonanses izmeklēšana, lai izslēgtu galvas smadzeņu attīstības defektus un saslimšanas. Katram, kas sirgst ar epilepsiju, jāizveido un jāaizpilda īpašs kalendārs, kurā nepieciešams atzīmēt medikamentu lietošanu, lēkmju raksturu un biežumu. Tas ārstam ļauj objektīvāk izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.
Konsultēs bez maksas
Mediķi uzskata, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par epilepsiju, tāpēc ir apgrūtināta slimnieku integrācija sabiedrībā. Daudzkārt attieksmi pret slimnieku veido aizspriedumi, viņš tiek uzskatīts psihiski slimu cilvēku, kas no sabiedrības jāizolē.
Jelgavas epilepsijas kabinetā 24. un 25. aprīlī visu dienu pacienti un viņu tuvinieki varēs saņemt bezmaksas konsultācijas par slimības ārstēšanas iespējām un terapijām, kā arī uzzināt, kā lēkmju reizēs jārīkojas apkārtējiem.
