Meditatīvi gaišā koncertā Sv.Annas baznīcā sestdien kopā ar klausītājiem Jelgavā jau labi pazīstamo Rīgas Anglikāņu baznīcas ērģelnieci Kristīni Adamaiti uzstāsies Kristīne Feņuka.
Meditatīvi gaišā koncertā Sv.Annas baznīcā sestdien kopā ar klausītājiem Jelgavā jau labi pazīstamo Rīgas Anglikāņu baznīcas ērģelnieci Kristīni Adamaiti uzstāsies Kristīne Feņuka, kuras vijoļspēli ne mazākā mērā vēl būtu vērts iepazīt, un soprāns Ieva Manoni, kas uz mēģinājumiem mērojusi vistālāko ceļu – no Itālijas.
Ieva un abas Kristīnes ir pazīstamas jau no J.Mediņa Mūzikas koledžas laikiem, kur divas no viņām pat mācījās vienā klasē. Ievas specialitāte toreiz bija vijole, taču pēc Latvijas un Francijas kultūras sakaru programmas beigšanas Kultūras akadēmijā viņa devās uz Itāliju – mācīties dziedāšanu. Tagad viņa ir Veronas konservatorijas ceturtā kursa studente.
“Vokālisti tur mācās sešus gadus. Skaidrs, ka vieglāk ir sākt ar priekšzināšanām, bet var arī no nulles – kā es. Sajūta? Sākumam, protams, diezgan skarba, taču tā pilnīgi mainījās jau pašās pirmajās uzstāšanās reizēs,” atzīst jaunā dziedātāja, piebilstot, ka Latvijā izveidotais bijušo skolasbiedreņu trio viņai ir sava veida kompensācija par vairākreiz gadā veicamā garā ceļa sagādātajām neērtībām. Ceļu uz Dzimteni no Itālijas, kur pirms pieciem gadiem Ieva nodibinājusi arī ģimeni, viņa mēro vidēji trīsreiz gadā – “lielo svētku un atvaļinājumu laikā”.
Ieva neaizmirst piebilst, ka, sākot vokālās studijas valstī ar stipri atšķirīgām muzikālās izglītības tradīcijām, viņa ik uz soļa izjutusi Rīgā iegūtās koledžas izglītības vērtīgumu. “Itālijā nav valsts centralizētas sākuma un vidējās mūzikas izglītības sistēmas, pie kādas – sākot ar bērnu mūzikas skolu plaši sazaroto tīklu – esam pieraduši Latvijā. Ir vienīgi atsevišķas privātās mācību iestādes, kas var palīdzēt sagatavoties iestājeksāmeniem augstskolā, bet mūzikas skolu līmeni aizstāj ilgāks studiju laiks konservatorijā, kur, piemēram, instrumentālisti mācās desmit gadu. Rietumos bijušā austrumbloka valstu muzikālās izglītības sistēmu ciena par tās pakāpeniskumu un sistemātiskumu, vienvārdsakot, – pamatīgumu.”
Jelgavai gatavotās programmas pamatu veido skaņdarbi, ko trio iekļāva Vecgada koncertā “Meditācija”. Vien šoreiz meditatīvās noskaņas papildinātas ar gadalaikam atbilstošu līksmu trauksmainību – Šarla Marijas Vidora “Tokātā” un citos ērģeļskaņdarbos –, pa modernam akcentam programmas vokālajā daļā, kā spāņa Eduardo Toldrā “Dziedājumā”. Itāļus pārstāvēs gan Džuzepes Verdi (Dezdemones ārija no operas “Otello”), gan mazāk pazīstamu autoru (Baruci, Terindelli) darbi, ko Ieva atradusi Veronas konservatorijas bibliotēkā un atzinusi par interesantiem. Būs arī zviedru (Oto Ulfsons), vācu (Georgs Frīdrihs Hendelis, Johanness Brāmss) un latviešu (Jānis Mediņš, Rihards Dubra) mūzika. Meditācija un prieks – abi tik lielā mērā piemīt jau koncerta ievadā liktajam R.Dubras pirmajam ērģeļu skaņdarbam “Mūžīgo pakalnu ilgošanās”: apcerīgums, kas atraisās lielā un priekpilnā kulminācijā.
