Iespējams, Latvija varētu pretendēt uz ierakstu Ginesa rekordu grāmatā kā valsts, kurā salīdzinoši īsā laikā ieviestas jaunas, nebijušas mērvienības, tādējādi radot iespēju mērīt un svērt to, ko cilvēcei līdz šim nebija izdevies.
Iespējams, Latvija varētu pretendēt uz ierakstu Ginesa rekordu grāmatā kā valsts, kurā salīdzinoši īsā laikā ieviestas (vai ieviesušās un izplatījušās) jaunas, nebijušas mērvienības, tādējādi radot iespēju mērīt un svērt to, ko cilvēcei līdz šim nebija izdevies.
Deviņdesmito gadu sākumā piedzīvojām totālu inflāciju, kas tautai tika pasniegta kā “maiga” pāreja no nīstajiem “koka” rubļiem uz nacionālo valūtu. Inflāciju toreiz varēja izmērīt ar veseliem čemodāniem “repsīšu”.
Pēc nedaudz gadiem Saeimas deputāti sacentās (kā lai to pasaka saudzīgāk – dīvainībās?), līdz par visai stabilu vienību izkristalizējās “riteņos” mērāmā muļķība. Nedaudz vēlāk piedzīvojām “šķēlēs” skaitāmo mantrausību, bet salīdzinoši nesen – nekaunību “auderos”.
Atbilstoši tradīcijai mērvienību nosaukumos tika iemūžināts attiecīgās odiozās personas vārds (respektīvi, uzvārds): ja kāds atminas smago depresiju pirms divpadsmit gadiem, tad iztēlē to personificē ar nopietnu, daudzsološu jaunekli. Mantrausības jēdziens asociējās ar zobu birstītēm un skarbi neskūtiem vaigiem. Un tamlīdzīgi.
Taču nupat kļuvusi aktuāla jauna mērvienība, ko saīsināti varētu apzīmēt ar KG. Līdz šim bijām iztikuši ar daudz vispārīgāku apzīmējumu – bezatbildība. Taču gan pašreizējais premjers Indulis Emsis, gan iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un pat izglītības ministrs Juris Radzēvičs gandrīz vienlaikus nākuši klajā ar precīzāku terminu – kolektīvais gļēvums. Tas attiecināts uz beidzamo dienu izprovocētajām it kā skolēnu protesta akcijām, kuras reāli neatbalsta ne vairums pašu skolēnu, ne viņu vecāki, ne arī liela daļa tā saucamo krievu skolu direktoru, lai gan tikpat reāli ceturtdien un piektdien Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī tomēr mutuļoja “streikotāju” un “demonstrantu” plakāti, plūda alkohols un pat mazliet asiņu. Skolu jaunatne, kas it kā protestēja pret latviešu valodas padziļinātu apguvi skolās ar krievu mācību valodu, patiesībā vairāk bija ļāvusies pāris liekām brīvdienām un tikai, lai atpelnītu šādu politiķu piespēlētu iespēju, atstrādāja to, vicinot plakātus un skandinot jau pirms pāris mēnešiem dzirdētos saukļus, par kuriem paši vīpsnāja.
Var jau būt, ka kopumā nevienam no (nesankcionēto!) “protesta akciju” dalībniekiem vai vērotājiem šādas aktivitātes neko īpaši ļaunu nenodarīja un, cerams, diezin vai nodarīs (lai gan kā premjers, tā iekšlietu “šefs” pauduši bažas par augušajām vardarbības tendencēm). Vismaz ne fiziski vai kaut kā citādi jaušamu. Taču patiesi degradējoši ir tas, ka pusaudžiem it kā legāli tiek akceptēta patvaļa: lielie onkuļi un tantes – politiķi, ir pratuši izmežģīt smadzenes daļai pusaudžu, zināmā mērā radot precedentu, kas diemžēl var izraisīt to, ka tagadējiem tīņiem būs vieglāk pārkāpt no jaunības maksimālisma fanātiskā visatļautībā. Tāpēc ir vietā runāt par vēlmi izmērīt jeb noteikt dažu ortodoksālo politiķu KG jeb kolektīvā gļēvuma pakāpi: viņi, “apspiesto krievvalodīgo” trubadūri, nožēlojami slēpjas aiz bērnu mugurām, triecienam pakļaudami un izkropļodami bērnu dvēseles un attieksmi pret sabiedrību, valsti, viņu nākotni.
Starp citu, krieviski aurojošo tīņu manifestāciju organizatori nav vienīgie, kas pretendē uz savas darbības mērīšanu KG. Kolektīvā gļēvuma izpausme ir arī, piemēram, tas, ka nekādi neizdodas atrast to vainīgo, kura dēļ gaužām saļodzījušās izredzes Latvijā sarīkot pasaules hokeja čempionātu. Arī pasaulē KG klīst gan kaut kur starp Bagdādi un Vašingtonu, gan slapstās klinšu alās vai zem teroristu maskām.
Ik līdzīgā gadījumā sastopamies ar KG jeb to, ka neviens neuzņemas atbildību par sabiedrībai, valstij, cilvēcei nodarītām pārestībām vai ciešanām. Šis fenomens izpaužas arvien biežāk un vērienīgāk. Diemžēl joprojām nav skaidrs, kāds ir tā elementārdaļiņas jeb pamatvienības faktiskais, “taustāmais” lielums. Varbūt tā ir kāda deputāta izkliegta un labi finansēta frāze, iespējams – kāda tīņu gados maldināta pusaudža “politiskā piesmiešana”, varbūt.
