Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes izbraukuma sēdē Jelgavā diskutēja par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu un citiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem, kas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes izbraukuma sēdē Jelgavā diskutēja par Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības programmu un citiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem, kas ir Ekonomikas ministrijas (EM) kompetencē, un runāja par ES struktūrfondu apgūšanas nodrošināšanu.
Latvijā MVU īpatsvars uz tūkstoš iedzīvotājiem ir 18,14, kas ievērojami atpaliek no ES valstu vidējā līmeņa – 51. Tāpēc svarīgi veikt pasākumus situācijas uzlabošanai. MVU attīstībai labvēlīgas vides radīšanā EM iecerējusi pētījumus par MVU attīstību nozaru un teritoriju griezumā, likumdošanas ietekmi (uzņēmējiem svarīgi zināt nodokļu politiku ES valstīs), nodarbinātības pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Paredzēta MVU padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, informācijas un konsultāciju centra izveide, lai nodrošinātu uzņēmējiem svarīgas informācijas pieejamību. Finanšu pieejamības jomā paredzēts veicināt attīstības aizdevumu piešķiršanu, mērķaizdevumus īpaši darbības sācējiem, uzlabot riska kapitāla finansējuma pieejamību, sekmēt konsultācijas par finansēšanas mehānismiem. Paredzētas aktivitātes cilvēkresursu un konkurētspējas veicināšanas jomā, kā arī informatīvi pasākumi par ES fondu iespējām.
EM izstrādājusi priekšlikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmju izmaiņām, kas paredz noteikt UIN atlaidi investīcijām ražošanas iekārtās un tehnoloģijās (neskaitot ēkas un būves) neatkarīgi no to lieluma. Atlaides nav paredzētas autotransporta, mākslīgo šķiedru ražošanā, transporta nozarē, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, viesnīcu un restorānu biznesā, finanšu starpniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un dažās citās nozarēs.
Vēl paredzēts, ka, nosakot neapliekamo minimumu, uzņēmuma peļņu paredzēts samazināt par summu, kas izlietota mācību maksai par profesionālās izglītības diploma, maģistra un doktora līmeņa diploma iegūšanu valsts akreditētās dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās. Likumā par UIN paredzēts noteikt vienotu pieeju visu fondu apsaimniekošanai, neapliekot ar nodokli summas, kas subsīdiju vai kompensāciju veidā izmaksātas par realizētiem ES struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem. Iecerēts mainīt UIN avansa maksājumu sistēmu, jo nav korekti iekasēt avansā no iepriekšējā gada peļņas.
Lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo mikrouzņēmumu attīstību, kā arī atvieglotu nodokļu administrēšanu un nodrošinātu regulāru to iekasēšanu, mikrouzņēmumiem paredzēts ieviest fiksētu UIN. Galvenais tā noteikšanas kritērijs varētu būt strādājošo skaits un vidējās darba algas apjoms tautsaimniecībā. Ņemot vērā pašreizējās makroekonomiskās proporcijas, iekšzemes kopprodukta struktūru pa ieņēmumiem, pastāvot pašreizējai vidējai algai (2003. gadā – 192 lati), fiksētajai nodevai mikrouzņēmumos gadā nevajadzētu būt lielākai par 200 latiem uz vienu strādājošo un tā būtu tuva summai, ar kādu valsts budžets varētu rēķināties, ja uzņēmums maksātu 15 procentu nodokļa likmi.
Bez tam EM uzskata, ka likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli jāmaina individuālo komersantu diskriminējošā norma. Proti, viņiem jāmaksā 25 procenti iedzīvotāju ienākuma likme, bet lielākiem komersantiem UIN likme ir 15 procentu. Saskaņā ar Valsts nodokļu politikas izvērtēšanas darba grupas iecerēm izmaiņas individuālajiem komersantiem bija jāievieš vēl šā gada pirmajā ceturksnī.
MVU un amatniecības padomes pārstāvis EM valsts sekretāra vietniekam Andrim Matīsam norādīja, ka ES valstīs frizieru pakalpojumiem un citam roku darbam pievienotās vērtības nodokļa likme ir 5 – 7 procenti, nevis 18, kā noteikts pie mums. A.Matīss informēja, ka tuvākajā laikā EM nāks klajā arī ar priekšlikumiem izmaiņām likumā par PVN, tostarp sadaļā, kas skar šā nodokļa atmaksu.
Padomes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičš uzsvēra, ka UIN vairāk skar lielos, nevis mazos un vidējos uzņēmumus. Pēdējiem svarīgāka būtu nodokļu optimizēšana un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs Vilnis Kazāks savukārt atgādināja, ka pirms gada ekonomikas ministrs solījis amatniekiem palīdzēt izveidot galvaspilsētā izstrādājumu paraugu zāli 200 – 300 kvadrātmetru platībā, kur gan ārzemnieki, gan vietējie interesenti vienuviet varētu iepazīties ar amatnieku piedāvājumu. Citādi informācijas par meistaru, jo sevišķi laukos dzīvojošo amatnieku, iespējām un piedāvājumu pietrūkst. Tāpēc šo 23 000 latu vērto projektu nevajadzētu aizmirst.
ES struktūrfondu apgūšanā MVU un amatniecības padome EM ierosināja pārskatīt tās kompetencē esošo ES fondu Valsts atbalsta programmu finansējuma sadalījumu, samazinot finansējumu konsultācijām un dalībai starptautiskās izstādēs, gadatirgos un tirdzniecības misijās, attiecīgi palielinot līdzekļus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un infrastruktūras modernizācijai. Padome arī vēlas, lai tās darba grupa sadarbībā ar EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem turpinātu izvērtēt dokumentus, kas nodrošinātu ES fondu veiksmīgu apgūšanu un šā procesa caurspīdīgumu, kā arī izvērtētu kritērijus un sagatavotu priekšlikumus to pilnveidei. Šajās dienās darba grupa jau intensīvi strādāja, lai sagatavotu galīgo atzinumu un šonedēļ to iesniegtu EM.
MVU un amatniecības padomes biedri norādīja, ka uzņēmējiem būtu svarīgi zināt informāciju par uzņēmējdarbības iespējām tuvākajās ES valstīs, uzņēmējdarbības uzsākšanas nosacījumiem u.tml. Vēl EM būtu svarīgi aktualizēt piedāvājumu konkursu problēmu, kur parasti virsroku gūst zemākā cena. Citi kritēriji, tostarp samaksāto nodokļu apjoms, paliek mazsvarīgi.
