Pavasari iespējams izbaudīt dažādi. Atpūsties un reizē laiku pavadīt lietderīgi varam, atrodoties svaigā gaisā.
Pavasari iespējams izbaudīt dažādi. Atpūsties un reizē laiku pavadīt lietderīgi varam, atrodoties svaigā gaisā. Mazdārziņos jau jūtama rosība. Marts un aprīlis, kā arī pirmie vasaras mēneši ir laiks, kad savu augļudārzu varam papildināt ar jauniem kociņiem. Par stādu izvēli mūsdienās nevar sūdzēties, svarīgi tikai tos pareizi ielikt zemē.
Kā izvēlēties, iestādīt un veidot augļu kokus, lūdzām pastāstīt Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra dārzkopības konsultantam Mārim Narvilam.
Šajā laikā kailsakņu augļukoku stādus stādīt būtu par vēlu. Tas jādara līdz pumpuru uzbriešanai. Savukārt konteinerstādus var stādīt no pavasara līdz pat vasaras vidum, tāpēc nokavēt augļudārza atjaunošanu gandrīz nav iespējams.
Konteinerstādi – vienkāršāk
Konteinerstādi tiek audzēti ierobežota tilpuma substrātā plēves konteinerā. Pārdošanā mēdz būt viengadīgi un divgadīgi stādi – augļukoki, ogulāji, skujeņi. Konteinerstādi ir viegli pārvietojami, viegli stādāmi un kopjami, stādam netiek bojāta sakņu sistēma. Taču konteineros audzētie augļukoku stādi būs vidēji par latu dārgāki.
Pērkot viengadīgu acotni, jālūkojas, lai tas būtu pēc iespējas taisnāks. Ja acotnis būs līks, arī koks neveidos pietiekami pareizu vainagu. Svarīgi arī, lai dzinumam gals nebūtu iekaltis. Tas labāk redzams, ja stāds ir saplaucis. Divgadīgam stādam jābūt arī labi izveidotiem sānzariem.
Konteinerstādu stādīšana ir vienkārša – plēves konteiners jāpārgriež ar nazi (labāk nemēģināt stādu no tā izraut), jānoņem plēve un augs jāieliek izraktajā bedrē, jāapber ar augsni. Zeme īpaši nav jāsagatavo, vienīgi pēc stādīšanas koks kārtīgi jāaplaista. Ja vasara ir sausa, tas jādara regulāri.
Mūsdienās īpaši pieprasītas ir ābeles uz puspundura un pundura potcelmiem. Pēc koka iestādīšanas svarīga ir pareiza vainaga veidošana. Pēdējos gados mainījušies tā veidošanas principi, kas dabas draugiem varētu šķist nedaudz drakoniski, taču jāņem vērā, ka augļukoks tiek stādīts, lai iegūtu pēc iespējas labāku ražu. Lai šo mērķi realizētu, pastāv divi vainaga veidošanas pamatprincipi.
Koka veidošana
Ābeles. Pundurābeles parasti veido pēc tā saucamā slaidās vārpstas principa – koks aug slaidas piramīdas formā, apakšā atstāti spēcīgākie zari. Pēc šā paša principa var veidot arī puspundurābeles, ja dārzā ir maz vietas.
Veidojot puspundura vainagu pēc tradicionālās metodes, var atstāt divus spēcīgākos skeletzarus, katru veidojot kā atsevišķu koku.
Iestādot viengadīgu pundurkoka acotni, galotne kokam jānogriež, atstājot to nepilna metra augstumā (90 centimetru). Savukārt pumpuri, kas izveidojušies zemāk par 60 – 70 centimetriem, pēc plaukšanas jānorauš. Ja stāds ir īss, koks vienalga ir jāīsina, lai tam būtu spēcīgs augums. To nogriež līdz diviem trim apakšējiem pumpuriem. Jārēķinās gan, ka līdz ražai būs zaudēts viens gads.
Divgadīgiem stādiem jāvērtē, cik spēcīgas ir vasas (sānzari), 30 – 50 centimetru garās var atstāt. Zarus, kas atrodas zemāk par 60 centimetriem, nogriež līdz stumbram, augstāk atstāj divus līdz piecus zarus. Svarīgi, lai sānzari augtu rindas virzienā un netraucētu dārza apstrādi. Vadzaru nogriež, atstājot apmēram 20 centimetru virs pēdējā sānzara. Starp sānzariem savukārt jābūt 20 centimetru atstarpei.
Mazdārziņos, kur zeme ir pietiekami iekopta, divgadīgu stādu var neapgriezt, ja sānzari ir lēzeni un pietiekami spēcīgi.
Ja zeme nav iekopta, tad divgadīgo stādu sānzarus saīsina 10 centimetrus. Tā nogrieztais stāds augs spēcīgāks.
Bumbieres. Gan stādīšanas, gan veidošanas princips ir līdzīgs ābelēm. Visi zari, kas atrodas zemāk par 60 centimetriem, ir jāizņem. Bumbieres stādu var atstāt ap metru garu. Divgadīgiem bumbieru stādiem jāatstāj divi spēcīgākie sānzari, noīsinot tos par 2/3. Bumbieri ir augļi, kam piemīt dažādas garšas nianses, tāpēc nelielā dārza teritorijā ir vērts uz koka vainaga piepotēt vairākas šķirnes. Arī bumbieres var iegādāties kā pundurus.
Plūmes. Arī plūmes veido līdzīgi kā ābeles un bumbieres, atstājot stādu apmēram metru garu. Šim augļukokam gan var atstāt vairāk sānzaru, nogriežot tikai sīkākos. Plūmei vajag daudz gaismas. Tā saucamās sasteigtās vasas, kas pēc iestādīšanas saaugušas augstāk par 60 – 70 centimetriem, var atstāt, vēlāk no tām viegli iespējams izveidot horizontālos zarus. Labi sasteigtās vasas veidojas hibrīdplūmēm (‘Komēta’) un arī dažām mājas plūmēm (‘Viktorija’).
Ķirši. Skābo ķiršu vainags jāveido katru gadu, lai tam piekļūtu gaisma. Savukārt saldo ķiršu stādiem raksturīgi daudzie pumpuri. Veidojot vainagu, pumpurus, kas ir zemāki par 60 centimetriem, norauš. Nogriežot ķirša galotni, galā atstāj vienu pumpuru, zem tā piecus sešus norauš, jo tie ir nākamie konkurenti. Ķiršiem izņem sānzarus, kas ir zem 70 centimetriem.
***
Kādus kokus stādīsim
Ābeļu šķirnes augļudārzos vajadzētu plānot. Dārzā lietderīgi audzēt ne vairāk kā 25% vasaras ābolu ‘Baltais dzidrais’, ‘Doč Meļbi’, ‘Konfetnoje’.
Rudens un agrajiem ziemas āboliem būtu jāaug līdz 30% no augļukokiem: ‘Auksis’ (Lietuva), ‘Koričnoje novoje’, ‘Orļik’, ‘Saltanat’, ‘Kavaļenkovskoje’.
Pārējām jābūt ziemas ābelēm: ‘Belorusskoje maļinovoje’, ‘Iedzēnu’, ‘Zarja Altau’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Spartan’.
Stādot augļukokus, jāievēro attālums – vidēji no 2,5 līdz 3,5 metriem.
Pundurābelītēm – 1 – 2 metri, skābajiem ķiršiem – 3 metri, saldajiem ķiršiem – 3,5 metri, bumbierēm – 4 metri.
