Šodien ar mīļiem sveicieniem, vārdadienu bučām un narcišu pušķiem sveiksim Jurus, Jurģus un Georgus.
Šodien ar mīļiem sveicieniem, vārdadienu bučām un narcišu pušķiem sveiksim Jurus, Jurģus un Georgus.
Juris Ozols teic, ka viņa vārdabrāļi vēsturē esot bijuši vareni vīri, piemēram, svētais bruņinieks Juris. “Vārds ietekmē savu saimnieku. Ar savu esmu apmierināts un domāju, ka tas man dod lielu spēku. Juri ir cīnītāji. Arī es pēc dabas esmu cīnītājs, kas grūtībās nenolaiž rokas, vienmēr cenšas atrast risinājumu – esmu optimists.”
Juris strādā Jelgavas Municipālajā policijā par administratīvā patruļdienesta inspektoru, paralēli darbam studē lauksaimniecības zinības Latvijas Lauksaimniecības universitātē, darbojas zemessardzē un spēlē Jelgavas Studentu teātrī. “Brīvajā laikā lasu grāmatas. Visvairāk mani interesē vēsturiskā literatūra, īpaši par Pirmo un Otro pasaules karu. Kad ir iedvesma, rakstu dzeju. Jelgavas Studentu teātrī organizēju jauno dzejnieku dzejas vakarus.” Uz jautājumu, kā viņš var apvienot radošos hobijus ar nopietno kārtības sarga darbu, viņš atteic, ka “senos laikos karavīrs nedrīkstēja rakstīt dzeju, tad viņš ir garā vājš un nespēj dot komandas sarežģītās situācijās. Es gribu parādīt, ka tā nav. Tieši otrādi – cilvēki, kas raksta dzeju, vairāk domā un spēj labāk saprast otru cilvēku. Turklāt komandierim ir jābūt tādam, kas nevis bļauj, bet palīdz atrisināt problēmas un ir paraugs.” Draugi Juri raksturo kā ļoti draudzīgu un izpalīdzīgu. Turklāt viņam piemīt viena lieliska īpašība – viņa veselīgie smiekli spēj aplipināt veselu pulku cilvēku.
