Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
“Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu,” tviterī ierakstījis Mišels.
Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru. Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.
“Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas,” tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
EK bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija, kas no Krievijas importē 60% naftas.
Sestā sankciju pakete, par kuru panākta vienošanās samitā, paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku “Sberbank” no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizācijas, kā arī noteikt sankcijas personām, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā, tviterī piebildis Mišels.
Samitā arī nolemts piešķirt Ukrainai deviņus miljardus eiro neatliekamām finansiālām vajadzībām. Iecerēts, ka šie līdzekļi cita starpā tiks izmantoti, lai maksātu algas valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī nodrošinātu skolu un slimnīcu darbību.
“Vienojāmies par ES sesto Krievijas sankciju pakotni, kas ietver arī naftas embargo. Tas ir būtisks solis, lai ierobežotu Krievijas kara mašinērijas finansēšanu. Nedrīkstam apstāties – ir jāturpina darbs pie tālākām ES sankcijām pret Krieviju,” padomes lēmumus komentēja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Teksts: LETA—AFP/DPA
Foto: pixabay.com
