Konkursa pēdējā kārtā jāatmin deviņu mūsu novadnieku vārdi un uzvārdi – cilvēki, kas atstājuši nozīmīgas pēdas Jelgavas un rajona vēsturē.
Konkursa pēdējā kārtā jāatmin deviņu mūsu novadnieku vārdi un uzvārdi – cilvēki, kas atstājuši nozīmīgas pēdas Jelgavas un rajona vēsturē. Konkursa atbildes ar atminēto cilvēku sarakstu sūtiet: Konkursam “Novadnieki”, Raiņa iela 20, LV – 3001, vai iemetiet pasta kastē pie redakcijas. Atbildes gaidīsim līdz 12. maijam.
1. Valgundnieks (1971 – 1948). Būvuzņēmējs. Viņa celtniecības uzņēmums realizējis tādu Latvijā nozīmīgu objektu kā Gaujas tilta pie Siguldas, Finanšu pils Rīgā celtniecību. Laikā un augstā kvalitātē būvuzņēmējs izpildījis arī Jelgavas, Liepājas un Jēkabpils cukurfabriku celtniecības valsts pasūtījumus.
Bijis aktīvs sabiedriskajā dzīvē. Latviešu biedrības komisijas priekšsēdētājs un runasvīrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2. Dzimis Jelgavā 1764. gadā, miris 1846. gadā. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā, pēc tam studējis jurisprudenci un filosofiju Getingenē. Bijis Kurzemes hercogvalsts arhīva pārzinis, valsts padomnieks, vicegubernatora vietas izpildītājs. Piedalījies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanā Jelgavā, kopš 1827. gada tās pastāvīgais sekretārs. Jelgavā nodibinājis Kurzemes Provinces muzeju un līdz 1846. gadam bijis tā direktors.
Paliekamu pieminekli zinātnieks sev uzcēlis, sastādot “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes provinču vispārējo literātu un zinātnieku leksikonu” četros sējumos, kas aptver biogrāfiskas ziņas par visiem zinātniekiem un rakstniecības darbiniekiem no 16. gs. līdz 19. gs. 30. gadiem.
3. Jānis dzimis 1869. gadā Jelgavas tirgotāja, rātskunga ģimenē. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Pēc studijām atgriezies Jelgavā. Lasījis referātus par mākslu, izveidojis gleznošanas studiju, izbūvējot plašu darbnīcu tēva mājas Svētes ielā otrajā stāvā. Darbnīcā varēja nokļūt gan no dzīvokļa, gan kāpjot pa vecmodīgām kāpnēm no sētas puses. Studijā vairākās grupās mācījās ap 20 cilvēku, kuru vidū bija arī vietējie puiši – nākamie mākslinieki S.Vidbergs, Ģ.Eliass u.c. 1906. gadā devās uz Vāciju, kur nodzīvoja līdz mūža galam.
Lielu popularitāti guvis mākslinieka Mākslas akadēmijas diplomdarbs “Jelgavas tirgus”.
4. Brāļi J. un K. dzimuši Sesavas pagasta Gaveņpauļukos. 1865. gadā dzimušais J. ieguvis būvinženiera izglītību. 26 gadus strādājis dzelzceļa būvniecībā Krievijā. Pēc atgriešanās Latvijā izstrādājis vairāku dzelzceļa līniju un tiltu projektus, 1921. – 1925. gadā bijis republikas satiksmes ministrs, 1923. gadā kļuva par Ministru prezidentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis ārvalstu ordeņus.
Piecus gadus jaunākais brālis arī bijis pazīstams sabiedriski politiskais darbinieks. Pēc izglītības – advokāts, 1919. – 1920. gadā – Latvijas tieslietu ministrs, Tautas padomes, Satversmes sapulces, Saeimas loceklis, viens no ievērojamākajiem Latviešu Zemnieku savienības pārstāvjiem Saeimā 1922. – 1934. gadā.
5. Dzimis 1892. gadā Sesavas pagastā, Skursteņmuižā. Pulkvedis leitnants, izcils sportists, sabiedriskais darbinieks. 1924. gadā Šamonī un 1928. gadā Sanktmoricā startējis ziemas olimpiskajās spēlēs. Šamonī daudzcīņā ieguvis 7. vietu, Sanktmoricā 1500 m – 14. vietu. Astoņas reizes izcīnījis Latvijas meistara titulu, vairākkārt labojis valsts rekordus. Bijis Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Vācijas olimpisko ordeni.
6. Mākslinieks dzimis 1753. gadā Jelgavā. Dzimtas viņam lēmušas cienījamās mācītāja gaitas. Četrus gadus studējis teoloģiju Erfurtes universitātē, taču paralēli mācījies glezniecību. Šī interese jaunieti aizrāvusi tiktāl, ka Jelgavā viņš atgriezās nevis kā mācītājs, bet gan kā gleznotājs. Gleznodams un medīdams viņš daudz ceļojis – pa Zemgali, Kurzemi, Lietuvu, Baltkrieviju u.c. Ļoti ražīgs mākslinieks – pēc paša datiem, 1713 darbu autors. Gleznojis galvenokārt dzīvniekus un putnus ainavu fonā. Kā gleznotājs bijis ļoti populārs Baltijā. Pievērsies arī literārajai darbībai. Publicējis vairākus rakstus un ludziņas latviešu valodā (“Lustīgais nerris uz tirgus plača”, “Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāni pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem” u.c.).
7. Sesavas pagasta mājās ar pajocīgu nosaukumu “Pilnzābaki” 1872. gadā piedzima puisis Pēteris. Izstudēja par juristu. Trīsdesmitpiecu gadu vecumā kļuva par Krievijas Valsts domes locekli, 1914. – 1916. gadā bija Latvijas Bēgļu komitejas sekretārs Maskavā.
1924. gadā kļuva par republikas iekšlietu un tieslietu ministru, 1925. – 1928. gadā bija Saeimas sekretārs. 1928. gadā ievēlēja par Ministru prezidentu. Bijis triju Saeimu deputāts.
8. Dzimis 1889. gadā Jelgavā, apbedīts 1971. gadā Jelgavā, Meža kapos. Gleznotājs, skolotājs, ugunsdzēsējs. Mākslinieka izglītību guvis Kazaņas Mākslas skolā, kur tolaik mācījās arī tēlnieks K.Zāle, arhitekts K.Bikše, kādu laiku skolojies arī pie J.Rozentāla, J.Valtera. Strādājis par skolotāju Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Jelgavas 2. vidusskolā. Sarīkojis daudzas patstāvīgas gleznu izstādes. Gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas, arī svētbildes. Pēc mākslinieka meta darināts piemineklis brīvības cīņu dalībniekiem Jelgavā, Meža kapos.
No 1911. gada darbojies Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā Jelgavā. Žurnāla “Ugunsdzēsējs” līdzdirektors. Sarakstījis grāmatu “Ugunsdzēsības vēsture” (1939. g.). 1936. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
