Jau septīto gadu esmu starp tiem Latvijas hokeja komandas līdzjutējiem, kas dodas skatīt pasaules čempionāta spēles klātienē. Tā arī šī nedēļa lielā mērā aizritējusi hokeja zīmē.
Jau septīto gadu esmu starp tiem Latvijas hokeja komandas līdzjutējiem, kas dodas skatīt pasaules čempionāta spēles klātienē. Tā arī šī nedēļa lielā mērā aizritējusi hokeja zīmē.
Pirmoreiz skatījos kādu no pārbaudes spēlēm Rīgā. Tas bija pirmais mačs pret japāņiem, kas beidzās ar 5:4 Latvijas labā. Paveicās, ka sēdējām pie vārtiem, kuros iemeta visvairāk ripu, – no deviņām septiņas. Kad mācījos otrajā vai trešajā klasē, tēvs mani pirmoreiz paņēma līdzi uz hokeja maču, atceros, ka sēdējām apmēram šajā pašā vietā. Kopš tās reizes, šķiet, “saslimu” ar hokeju (bija laiks, kad laukumā pie Mašīnbūves rūpnīcas 1. namu pārvaldes komandā arī pats spēlēju pilsētas čempionātā).
Tagad izveidojusies tāda gandrīz vai pastāvīga domubiedru līdzjutēju grupa.
Otrdien spēles starplaikos spriedām, kā brauksim uz Prāgu, ko ņemt līdzi, kā būs ar biļetēm. Ne mūsu vainas dēļ tā šoreiz ir iznācis, ka braucam tikai ar ticību un cerību.
Kā Latvijas vecāku apvienības VISI (“Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei”) priekšsēdētājs esmu gandarīts, ka šajā nedēļā saņemts akcepts mūsu Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmā iesniegtajam projektam, kura mērķis ir sekmēt vecāku līdzdalību izglītības politikas jautājumu risināšanā. Plānojam izveidot sadarbības tīklu visā Latvijā, aicināt vecākus uz sarunām par to, kas mūs visus vieno, – par bērnu izglītības kvalitāti.
Pēc mūsu iniciatīvas vakar vakarā bija paredzētas organizācijas sarunas ar Krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvjiem. Nedaudz raizējos par to norisi, taču ceru, ka vecākiem dialogs izdevās.
Bet Prāgā šodien pirmais mačs. Ja hokejistiem veiksies pirmajās trīs spēlēs un mums biļešu iegādē, esam ieplānojuši palikt arī uz nākamo posmu – ceturtdaļfinālu. Tā sanāk, ka jau septīto gadu aprīļa nogalē esmu ārpus Latvijas. Kad atgriežos maijā, kaut arī citreiz tikai nedēļa pagājusi, viss šķiet tā pārmainījies, tik zaļš!
