«Maskavas pirksts», «kaimiņvalsts «garā roka»» – līdzīgi epiteti, īpaši sakarā ar protesta akcijām pret «skolu reformu», tika skandēti bieži.
“Maskavas pirksts”, “kaimiņvalsts “garā roka”” – līdzīgi epiteti, īpaši sakarā ar protesta akcijām pret “skolu reformu”, tika skandēti bieži. Diplomātu aprindās nav pieņemts tāpat vien mētāties ar vārdiem, tur katra politiķu paustā frāze tiek aplūkota caur lupu. Ja tika pateikts A, jāseko arī B. Ja vien Latvija nevēlētos piedzīvot vēl kādu lieku skandālu, visiem minētajiem apgalvojumiem bija jārod segums vai arī oficiāli jāatvainojas par tiem.
Lai gan esam pieraduši, ka mūsu politiķi un augsta ranga ierēdņi vairāk runā nekā dara, biežāk izsaka minējumus, nevis argumentus, un tāpēc arī daudz problēmu un pārkāpumu paliek neatrisināti, šoreiz, visticamāk, nebija dūmu bez uguns – pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas no valsts izraidīts Krievijas diplomāts. Tos neizraida tāpat vien, tāpēc varam būt pārliecināti, ka Latvijas drošības struktūrām bijis pietiekami pamatots iegansts to ierosināt. Tajā pašā laikā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš norāda, ka lēmums nav bijis viegls un “ir labi saprotams, ka no Krievijas būs pretreakcija”.
Patiešām, Kremlis, kas gluži nesen jau piedzīvojis diplomātu izraidīšanu no Igaunijas, pasteidzās Krievijas vēstniecības otrā sekretāra Pjotra Uržumova izraidīšanu no Latvijas nodēvēt par “provokāciju”. Krievijas ārlietu resorā uzskata, ka P.Uržumovam nepamatoti tiek piedēvēta “rīcība, kas neatbilst viņa diplomātiskajam statusam”. Diplomātiskajā valodā šādi apzīmē spiegošanu. Labākajā gadījumā. Sliktākajā – varētu būt runa par musināšanu. Kā ir patiesībā, neviens ierindas pilsonis neuzzinās, jo šāda informācija ir valsts noslēpums. Tomēr arī pieejamās ziņas liecina, ka SAB darbinieki algu pelna godprātīgi – nav ne mazākā pamata apšaubīt viņu iegūto ziņu patiesīgumu par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt informāciju par NATO militāro infrastruktūru, kā arī “atsevišķiem” aktuāliem Latvijas iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem notikumiem.
Kā allaž līdzīgos gadījumos Maskava aizgūtnēm runā par “Baltijas valstu sazvērestību pret Krieviju”, par Latvijas politiķu “rusofobiskajiem plāniem” un Baltijas valstu galvaspilsētās “acīmredzamo patstāvības trūkumu lēmumu pieņemšanā”. Tādēļ loģiski sagaidāms arī Maskavas atbildes solis – kāda mūsu diplomātiskā darbinieka izraidīšana no Krievijas. Tomēr diplomātiskajam skandālam ir arī cita nozīme – pārējās pasaules acīs Latvija apliecinājusi nevis “patstāvības trūkumu”, bet konsekvenci, kas attiecīgi novērtēta arī ES augstākajās struktūrās. Piemēram, Eiropas Tautas partija aicinājusi Eiropas Komisiju respektēt Igaunijas un Latvijas intereses, kad tiks pieņemta ES kopējā deklarācija ar Krieviju. Lielākās politiskās frakcijas vadītājs Hanss Gerts Poterings nenoliedzami apliecina izpratni par saspīlētajām Baltijas valstu un Krievijas attiecībām, tādēļ aicinājis EK ievērot Baltijas valstu nostāju. Šodien Luksemburgā paredzēts parakstīt šo paziņojumu vienlaikus ar protokolu par ES un Krievijas partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu uz desmit jaunajām ES dalībvalstīm. Un to vien jau var uzskatīt par pozitīvu novērtējumu “spiegu kaislībām” Latvijā, kas beigušās ar Krievijas diplomāta izraidīšanu. Starptautiskā sabiedrība to akceptē, tāpēc ir pamats domāt, ka no Krievijas puses līdzīga visatļautība tik drīz neatkārtosies.
