Tērvetnieki no jauna ar sirdi un prātu tuvojas izcilās rakstnieces Annas Brigaderes pasaulei. Skaistās meža takas, Tērvetes upes līči, kalni un pilskalni bijis tas iedvesmas avots, kas atraisījis rakstnieces garīgo spēku.
“Tērvetnieki no jauna ar sirdi un prātu tuvojas izcilās rakstnieces Annas Brigaderes pasaulei. Skaistās meža takas, Tērvetes upes līči, kalni un pilskalni bijis tas iedvesmas avots, kas atraisījis rakstnieces garīgo spēku. Tie ir viņas literārie darbi, ko esam saņēmuši mantojumā, tās ir arī viņas mājas “Sprīdīši” – vieta, kas joprojām saglabājusi savu dziļo latviskumu tā, lai arī šodien mēs to sajustu,” saka Tērvetes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilona Šteinberga.
Pateicoties Annai Brigaderei, jau pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Tērvete bija ievērojams kultūras centrs, kuru bieži apmeklēja tā laika ievērojamākie kultūras darbinieki. Jau tad pašreizējā parka teritorijā bija izveidotas vairākas pastaigu takas, bet pēc rakstnieces nāves tur iekārtoja dendrāriju, kur galvenie stādīšanas darbi notika 1935. un 1936. gadā. 1958. gada rudenī mežkopja Miķeļa Kļaviņa vadībā sākās labiekārtošana, tika ielikts milzums pūļu, līdz tapa parks. Tā veidotāju sākotnējā iecere bija izglītot cilvēkus, sevišķi skolu jaunatni, – mācīt saudzīgu attieksmi saskarsmē ar dabu, iepazīstot tās skaistumu dažādos gadalaikos. Tāds bija galvenais parka veidotāju mērķis, kas nav mainījies.
Sešdesmito gadu beigās pirmoreiz tika mēģināts jaunajā paaudzē veidot dabas izpratni ar pasaku tēliem. 1987. gadā ar toreizējā kolhoza “Tērvete” atbalstu skulptūras tika atlietas bronzā, jo koka mūžs tomēr ir ierobežots, bet pasaku tēlus gribējās saglabāt vismaz simts gadu. Tomēr plānos netika iekļauts “krāsaino metālu laikmets”: sākās parka bronzas skulptūru postīšana. Pakāpeniski tās citu pēc citas atjaunoja koktēlnieks Ritvars Kalniņš, bet bronzas Anneles uzstādīja drošākā vietā – Tērvetes sanatorijas priekšā. Tādējādi Tērvetes dabas parka Iršu dārzā ogoja “koka” Annele ar draudzenēm, bet pie sanatorijas apmeklētāju acis priecēja bronzā atveidotā Annele ar draudzenēm, līdz kādā lietainā rudens naktī no tautā iemīļotajām skulptūrām pāri bija palikušas tikai pēdiņas. Šis varas darbs dziļi ievainoja tērvetnieku sirdis. Rehabilitācijas centra “Tērvete” direktors Miķelis Gediņš ierosināja ziedojumu vākšanas kampaņu sanatorijas Anneļu atjaunošanai. Pašlaik mākslinieka Andra Doņa atjaunotās koka skulptūriņas gaida 27. maiju, kad Mazo operas svētku laikā tās svinīgi novietos savā vietā.
Pagājušajā vasarā R.Kalniņš atjaunoja izcilā koktēlnieka Krišjāņa Kugras veidoto “Saules pulksteni” Tērvetes dabas parka pašā vidū – Auziņu pļavā. Tā bija Mazo operas svētku veidotāju un mūziķa Endija Rozenberga (viņš ir sava vectēva, Auziņu saimnieka, mantinieks) iniciatīva un ieguldījums. Šie svētki kļūst par jauku tradīciju Tērvetē, lai piesaistītu uzmanību klasiskām vērtībām – mūzikai, mākslai, baletam. Šogad svētkos 28. un 29. maijā Tērvetes Auziņās būs skatāms jaunais Latvijas Nacionālās operas iestudējums – B.Britena opera “Noasa šķirsts” un J.Kalniņa opera pēc A.Brigaderes lugas motīviem “Lolitas brīnumputns”.
A.Brigadere vēlējās, lai Sprīdīšos un to apkārtnē katrs varētu gūt garīgu atpūtu un tādu estētisku baudījumu, kādu ir guvusi viņa. Mūsdienās tas ir piepildījies. Ik gadus desmitiem tūkstošu cilvēku apmeklē Tērveti, priecājas par dabas krāšņumu parkā, ieelpo vēsturi, kāpjot senajos zemgaļu pilskalnos. Šogad ne tikai tērvetnieki, bet arī tās viesi atzīmē Tērvetes dabas parka skulptūru veidotāja koktēlnieka K.Kugras simtgadi, bez viņa veidotā Sprīdīša un Lutauša, Meža ķēniņa, Annelēm un citiem darbiem Tērvete nav iedomājama. Par godu šai jubilejai 2. maijā Tērvetē paredzēts skaists pavasara pasākums – tūrisma sezonas atklāšanas svētki “Tērvete aicina!”
