Černobiļas katastrofa joprojām atgādina, ka cilvēce par savu rīcību ir atbildīga planētas priekšā un ka atoms nebūt vēl pilnībā nav droši pakļauts, lai kalpotu vienīgi cilvēces labumam.
Černobiļas katastrofa joprojām atgādina, ka cilvēce par savu rīcību ir atbildīga planētas priekšā un ka atoms nebūt vēl pilnībā nav droši pakļauts, lai kalpotu vienīgi cilvēces labumam. 26. aprīlī paiet 12 gadu, kopš 1986. gadā klusā pavasara naktī notika sprādziens Černobiļas (AES) atomelektrostacijā. Tas satricināja pasauli.
Diemžēl, tikai notiekot nelaimei, cilvēks sāk domāt par to, vai atomenerģijas ražošana ir pats optimālākais enerģētiskās problēmas risināšanas veids.
Netālu no Latvijas robežas Lietuvā Ignalīnā darbojas tieši tāda pati atomelektrostacija kā Černobiļā, turklāt pusotras reizes spēcīgāka ar 1550 megavatu jaudu. Masu medijos vairākas reizes ir izskanējušas bažas par tehniskajām kļūmēm, kas var izraisīt avārijas situācijas.
Ja avārijas notiktu Ignalīnas AES, lielākā radiācijas daļa ietu pāri Latvijai. Tās izplatību nosaka vēju virziens un klimatiskie apstākļi pēc avārijas. Radiācijai nav smaržas un krāsas, bet tā iznīcina visu dzīvo atkarībā no piesārņojuma lieluma un tās izplatības.
Černobiļā vislielākā saindējuma zonā putni mira pat lidojumā. Radioaktīvajām vielām nav pretindes, tās var tikai savākt un dziļi noglabāt zem dzelzsbetona plāksnēm.
Bijušajā PSRS atomelektrostacijas celtas, domājot par to, lai tas būtu darīts lētāk, turpretī ASV vairāk uzmanības vērsts uz to, lai tās būtu drošākas radioaktīvo vielu noplūdes reizē. ASV atomelektrostacijām pāri tika uzcelti dzelzsbetona jumti, kas avārijas reizē radioaktīvās vielas noturētu zem apvalka. 1979. gadā Pensilvānijas štatā AES notika avārija, bet drošības pārsegs jumts paglāba cilvēci no radiācijas noplūdes sekām.
Arī no Latvijas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā piedalījās vairāk nekā 6000 tā dēvēto likvidatoru. Latvijas puišus uz Černobiļu aizsauca 1986. gadā mobilizācijas iesaukuma kārtībā, nepaziņojot, kas sagaidīs šos cilvēkus. Valsts reģistrā ir aptuveni 5000 černobiliešu un vairāk nekā 1000 bērnu, kas avārijas seku likvidatoriem dzimuši pēc 1986. gada 26. aprīļa Černobiļas katastrofas. No puišiem, kas tika iesaukti mobilizācijas kārtībā avārijas likvidēšanā, vairāk nekā 2500 ir invalīdi. Vairums viņu vēl ir jauni cilvēki.
Černobiļā avārijas seku likvidēšanas dalībnieki visvairāk slimo ar nervu sistēmas, gremošanas orgānu, kaulu, endokrīnās sistēmas, imūnsistēmas un psihiskiem traucējumiem, viņiem ir nepareiza vielmaiņa. Pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš tā brīža, un tieši tagad sāk izpausties radiācijas sekas palielinās saslimušo skaits ar ļaundabīgiem audzējiem.
