Piecas dienas dažādu tautu valodās visus Latvijas novadus pieskandēja zēnu koru balsis. Zemgales novadā – Dobelē un Jelgavā – savu dziedātprasmi rādīja Igaunijas operas zēnu koris, kas Latvijā koncertēt uzaicināts pirmo reizi.
Piecas dienas dažādu tautu valodās visus Latvijas novadus pieskandēja zēnu koru balsis. Zemgales novadā – Dobelē un Jelgavā – savu dziedātprasmi rādīja Igaunijas operas zēnu koris, kas Latvijā koncertēt uzaicināts pirmo reizi.
Uz skatuves akadēmiskos koncerttērpos sarindojās 22 gaišmataini zēni un 12 jaunekļu. Skanēja igauņu komponista Renē Esperes himniskā apsveikuma dziesma “Pamošanās laiks”, kuras iedziedājuma teksts “Estima, Estima…” ir kā kora vizītkarte – jums dzied zēni no Igaunijas.
Stundu ilgā koncerta programmas lielākā daļa bija veidota no igauņu un pasaules klasiķu dziesmām ar sakrālu tekstu.
Koncerta sākumā zēnu muzicēšana bija ļoti atturīga un bikla. Lai arī kā diriģents Hirvo Surva centās zēnus atraisīt emocionālākam priekšnesumam – īstas atraisītības, brīvas muzicēšanas pirmajām kompozīcijām pietrūka. Tāpēc tik populārās zēnu kora repertuāra kompozīcijas kā Mocarta “Ave Verum”, Cēzara Franka “Panis Angelicum” un Loida Vēbera “Pie Jesu” nesniedza gaidīto – pietrūka spilgtuma –, lai gan abiem mazajiem solistiem bija skaistas, dzidras un dabiskas zēnu balsis. Nedzirdētas bija divas jubilācijas – “Ave Mater” un “Ave Pater” – ar solistes Evelīnas Ojalo piedalīšanos.
Zēni īsti atraisījās tikai, dziedot dzīvespriecīgo polkas dziesmu “Kalējpuika”. Tās izpildījums izklausījās kā kalēja mazo veserīšu klaudzieni.
Koncerta kulminācija bija divas pēdējās dziesmas: Arnes Oita “Mēs vairs neesam bērni” un Leibera un Stollera “Bow Tie”. Tajās pārsteidza interesanti iestudētā žestu valoda, kustības, pat dejošana – ikviens zālē sēdošais beidzot varēja pārliecināties, ka viņu priekšā ir žiperīgi zēni, kuru nerātnīgie raksturi spraucās ārā pa visām vīlēm. Ovācijas bija apliecinājums korim, ka klausītājs guvis koncertā spilgtus vienreizīgus mirkļus.
Festivāla afišā bija lasāms aicinājums “Nepalaid garām iespēju būt pasaules visjaunāko dziedoņu svētkos”, taču jelgavnieku interese šoreiz varēja būt lielāka – pilnākas klausītāju rindas.
