Paradoksāli, bet lielākoties cilvēkus interesē, vai uz Marsa ir dzīvība. Taču gandrīz neviens neaizdomājas, kā dzīvo viņu pašu novadnieki.
Paradoksāli, bet lielākoties cilvēkus interesē, vai uz Marsa ir dzīvība. Taču gandrīz neviens neaizdomājas, kā dzīvo viņu pašu novadnieki. Nesen viesojāmies divos Lietuvas pierobežas Zemgales pagastos – Dobeles rajona Augstkalnē un Ukros.
Augstkalnes pagasts atrodas Tērvetes novadā, Dobeles rajonā. Augstkalne ģeogrāfijas kartēs pirmo reizi minēta 1938. gadā, kad zinātnieks, valodnieks, vēsturnieks un priesteris Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907) Mežmuižas apkārtnē (pagasta iepriekšējais nosaukums) atradis sabrukušās senlaiku Silenes pils pamatus.
Pirmās rakstiskās liecības par Mežmuižu meklējamas 1254. gadā. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā (1562 – 1737) Mežmuižā bija ļoti attīstīta rūpniecība – ražoja ķieģeļus, darbojās pārkausēšanas krāsns un dzirnavas. Vietējie iedzīvotāji dzīvoja pārticībā. 1795. gadā Mežmuiža pārgāja Krievijas valdījumā, tur uzcelta pils, kas vēlāk tika īpašumā baronam Hānam. No 1954. gada pilī sāka darboties vidusskola. Patlaban tur notiek restaurēšanas darbi. Ēkā izvietots arī internāts bērniem, kas uz skolu nāk no Lietuvas pierobežas pagastiem. Barona Hāna pēcnācēji uz šo ēku nepretendē, tomēr mācību iestādes perspektīvas pagaidām nav zināmas.
Augstkalnes pakalpojumu centra vadītāja Jeļena Belova stāsta, ka pagasta vidusskolas nākotne ir apdraudēta. Nākamajā mācību gadā no četru pagastu pirmsskolas vecuma bērniem nevar izveidot pirmo klasi – tajā mācīsies tikai trīs skolēni! Otrā pasaules kara laikā Augstkalnē bija 1665 iedzīvotāji, patlaban – 1204. Turklāt augstkalniešu skaits ik gadu sarūk, jo mirst divas reizes vairāk cilvēku nekā dzimst.
Raugoties no zinātniskā viedokļa, Augstkalnē ir vislabvēlīgākā dzīves vide mūsu valstī. Pavisam nesen, nosvinējis savu kāzu 75. gadadienu, aizsaulē aizgāja Augstkalnes vecākais iedzīvotājs. Viņš nodzīvoja 102 ar pusi gadus. Savukārt visvecākajai pagasta kundzei patlaban ir 101 gads.
Augstkalne ir Latvijas vissausākā vieta. Tur nokrišņu ir mazāk nekā vidēji Latvijā. Turklāt priežu meži klimatu padara ārstniecisku. Vairākās vietās Augstkalnē 600 – 800 metru dziļumā atrodas pazemes avoti, kuru ūdens temperatūra sasniedz +55 grādus pēc Celsija. Kas zina, varbūt ar laiku šos ģeotermālos ūdeņus cilvēki izmantos lietderīgi.
Augstkalnes iedzīvotāji cer, ka pēc mūsu valsts iestāšanās ES pagastā izbūvēs tūrisma objektus – neskartā daba ir apbrīnas vērta. Augstkalnes parks un ezers, kur apmetušies gulbji, ir iemīļota pagasta iedzīvotāju atpūtas vieta. Tur atrodas arī Raiņa taka. Viņam paticis atpūsties Augstkalnē, kas ar savu skaistumu dzejniekam atgādinājusi Šveici.
Diemžēl neviens no mūsu sarunu biedriem pagasta perspektīvas ES lauksaimniecībā neredz. Bezdarba līmenis Augstkalnē ir samērā zems – 4,6%. Ir 107 zemnieku un 223 piemājas saimniecības, darbojas četras sabiedrības ar ierobežotu atbildību – “Silaine”, “Silares”, “Augstkalnes serviss”, “Mežmuiža” –, kā arī privātā aptieka “Sanares” un akciju sabiedrība “ARTA–F”. Zemais bezdarba līmenis daļēji skaidrojams ar to, ka pagastam ir nodrošināta regulāra autobusu satiksme ar Dobeli, Jelgavu un Rīgu.
Augstkalnē visas nacionalitātes sadzīvo draudzīgi – kopā svin Vasarsvētkus un Jāņus, krievu un latviešu tradīciju garā sagaida un pavada ziemu un vasaru. Savukārt vecāki ir gandarīti, ka viņu bērni atrodas tālu no Rīgas, kur patlaban notiek politiskās manifestācijas pret izglītības reformu un tajās iesaista arī jauno paaudzi.
Jeļena Belova ir krieviete, viņas ģimenē nav neviena latvieša. Jeļenas vecākus no Pleskavas apgabala uz Latviju 1942. gadā izveda vācieši. Beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, latviešu valoda kļuvusi par viņas otro dzimto valodu. Lai gan J.Belovas radi dzīvo Sanktpēterburgā un Maskavā, Jeļena savu dzīvi uz visiem laikiem nolēmusi saistīt ar Latviju. Sieviete naturalizācijas kārtībā saņēma pilsonību un kļuva par Tērvetes novada Padomes deputāti. Viņasprāt, krievu skolas Latvijā nekad neiznīks, jo tas nebūtu demokrātiski.
***
Dobeles rajons (2004. gada 1. janvāra dati)
Iedzīvotāju skaits – 39 633, no tiem:
sievietes – 21 079;
vīrieši – 18 854;
Nacionālais sastāvs:
latvieši – 29 083 (73,38%);
krievi – 4 775 (12,05%);
baltkrievi – 1 797 (4,53%);
ukraiņi – 744 (1,8%);
poļi – 625 (1,58%);
lietuvieši – 2 094 (5,28%);
čigāni – 193 (0,49%);
igauņi – 22 (0,05%);
citas nacionalitātes – 0,7%.
Līdz darbspējīgam vecumam – 7 690 cilvēku, darbspējīgā vecumā – 24 205, pensionāri – 7 738.
***
Augstkalnes pagastā atrodas arhitektūras piemineklis – luterāņu baznīca. Tā uzcelta 1593. gadā, iesvētīta – 1648. gadā. Visas vērtīgās lietas no baznīcas pārvestas uz Rundāles pili. Patlaban dievnamu restaurē.
Augstkalnē dzimis rakstnieks Roberts Sēlis. Viņš saviem novadniekiem veltījis romānu “Silaines muiža”. Augstkalnieši ir arī dramaturgs Mārtiņš Zīverts, mākslinieki Egons Cesnieks un Ēriks Cihovskis. Novadā strādājis mācītājs Georgs Mancelis – ievērojams teologs un rakstnieks, kas izdevis pirmo sprediķu krājumu latviešu valodā. Atvērts īpašs muzejs Ainai Holstai. Viņa pa drusciņai vāc dažādu informāciju par Augstkalni. Par A.Holstas darbu interesējas vairāki lielie Latvijas muzeji.
No 1204 Augstkalnes iedzīvotājiem 27% ir bērni un jaunieši, 56% – darbspējīgi iedzīvotāji, savukārt 19,3% ir pensionāri. Lauku mājās dzīvo 39% pagasta iedzīvotāju.
Augstkalnē regulāri organizē pagasta sporta svētkus, basketbola un volejbola čempionātus, kur sacenšas visi Lietuvas pierobežas pagasti, notiek arī orientēšanās sacensības.
