Par Sesavu pirmās ziņas vēstures hronikās parādās 1251. gadā, kad vācu krustnešiem izdevās iekarot Zemgali.
Par Sesavu pirmās ziņas vēstures hronikās parādās 1251. gadā, kad vācu krustnešiem izdevās iekarot Zemgali. 1567. gadā tur pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma tika uzcelta baznīca. Tā ir pati vecākā būve pagastā – arhitektūras piemineklis.
Gadu gaitā pagasta teritorijā ne reizi vien bijuši kauju lauki. Šī zeme atradusies vāciešu, zviedru, poļu, krievu un franču valdījumā. Zināms, ka 1812. gada jūlijā Sesavas ziemeļu daļā notika kauja starp Kutuzova un Napoleona armijas daļām. Otrā pasaules kara laikā tur bija mierīgāk. Taču 1944. un 1945. gadā Sesavā atradies hospitālis, kurā no ievainojumiem miruši 190 padomju karavīru. Visi viņi apglabāti turpat netālajos Brāļu kapos.
Vairums Sesavas iedzīvotāju ir latvieši. Taču jūtama ir cieņaspilna attieksme arī pret mazākumtautībām. Pamatskolas līmenī sesavniekiem ir iespēja Elejas vidusskolā mācīties arī krievu valodā. Taču daudzas krievu ģimenes sūta savas atvases uz Sesavas pamatskolu, kur mācības rit latviski. Lietuvas robežas tuvums vairākus sesavniekus aizvilinājis strādāt uz robežsardzi un muitu.
Gan skaidrs, ka ar Latvijas un Lietuvas iestāšanos ES, tā lieta būs citāda. Taču kopējam dzīves līmenim vajadzētu celties – tāda pārliecība ir vairumam sesavnieku.
Kā pastāstīja pagasta bibliotekāre Dzidra Šulce, Sesavā ir daudz darbīgu cilvēku. Pensionāru kluba vadītāja Tatjana Jazēviča noorganizējusi pat kori, kas piedalījies vairākos gan pagasta, gan rajona svētkos. Tatjana uz dzīvi Latvijā iebraukusi pēc kara no Baltkrievijas. Viņa gan pati domā, ka latviski nerunājot tik labi, kā vajadzētu, taču Sesavā neviens to viņai nepārmet.
Interesanti, ka Sesavā var dzirdēt arī gruzīnu valodu. Man veicās iepazīties ar Gadelijas ģimeni. Vīrs – gruzīns Apolons, sieva – latviete Rasma. 1993. gadā viņi atbēga uz šejieni no nemieru plosītā Kaukāza, Abhāzijas. Tur viņiem nācās pamest savu māju, mantu un 49 gadu vecumā sākt dzīvi no nulles. Apolons ir pieredzējis advokāts, taču šeit nācās ķerties pie lauku darbiem. Spēku ģimenei devusi apziņa, ka Latvijā nekaro un mājas nededzina. Vienpadsmit gadu laikā viņi pamestās drupās radījuši savu zemnieku saimniecību un jūtas labi. Par atmiņu no Kaukāza dārzā iestādīta abhāzu mimoza.
***
Jelgavas rajonā ir 36 325 iedzīvotāji.
Viņu nacionālais sastāvs:
latvieši – 24 046;
krievi – 6746;
baltkrievi – 2488;
lietuvieši – 1129;
poļi – 826;
ukraiņi – 670;
citas tautas – 420.
