LLU Lauksaimniecības fakultātes Dārzkopības katedras mācību un pētījumu bāzē Jelgavā, Strazdu ielā ik gadus tiek uzturēta vairāk nekā 200 augu sugu un šķirņu nosaukumu jeb taksonu kolekcija.
LLU Lauksaimniecības fakultātes (LF) Dārzkopības katedras mācību un pētījumu bāzē Jelgavā, Strazdu ielā ik gadus tiek uzturēta vairāk nekā 200 augu sugu un šķirņu nosaukumu jeb taksonu kolekcija. Augu daudzveidības dēļ daudzi jelgavnieki šo vietu dēvē par botānisko dārzu, kura veidotājus raksturo fanātisks darbs un rūpes par augu labklājību.
Viena no aizrautīgākajām kolekcijas dārza uzturētājām ir Dārzkopības katedras asistente Marta Liepniece. Kolēģi smaidot stāsta, ka Liepnieces kundze mācību un pētījumu bāzē pildot gan iniciatores un plānotājas, gan arī realizētājas darbu. Sarunā ar viņu “Ziņas” noskaidroja, ka mācību un pētījumu bāzē darbi jau rit pilnā sparā. Notikušas vairākas talkas, ierīkoti jauni skujeņu un lapu kokaugu stādījumi, bet ikdienā katedras darbinieki rūpējas par augu jaunstādiem, kas maija beigās pēc salnām tiks pārstādīti lauciņos.
Darbs vairākos virzienos
Kā pastāstīja M.Liepniece, šī augu kolekcijas bāze galvenokārt tiek uzturēta studentu zinātnisko darbu dēļ. “Dārzkopības specialitātes vecāko kursu studenti izmēģinājumu lauciņos un siltumnīcā pēta stādu pavairošanas problēmas, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veicam arī uz tirgu orientētus pētījumus,” atklāj M.Liepniece. Katedras pētījumu bāzē iekārtots augu sugu un šķirņu genofonds, kurā tiek ieviesti un audzēti gan dabiskos apstākļos atlasīti augi ar izteiktākām īpašībām, gan kolekcijas no citām selekcijas un izmēģinājumu stacijām.
Studenti veic pētījumus
LF dārzkopības specialitātes studenti pēta krūmmelleņu un dekoratīvo kokaugu spraudeņu apsakņošanos. Vēl viens zinātniskais virziens ir stādu audzēšana jauktajā audzēšanas sistēmā, kad jaunstāds no konteinera tiek iestādīts laukā, bet pirms pārdošanas to atkal ievieto konteinerā. Svarīgi esot izpētīt pareizo sakņu garumu, ar kādām augs ievietojams konteinerā, lai netraumētu to un netraucētu auga turpmāko attīstību. Šie pētījumi notiek sadarbībā ar stādu audzētavām, kas piegādā izmēģinājumiem stādāmo materiālu. Pēc pētījuma daļa stādu tiek atdoti atpakaļ stādaudzētavai, turklāt tā var iepazīties arī ar pētījuma rezultātiem.
Uztur genofondu
Sadarbībā ar Ziemeļvalstu gēnu banku katedras pētījumu bāzē iekārtoti raudeņu un mazā mārsila stādījumi. Zinātnisko sadarbību šajā jomā veic docente Ieva Žukauska. Savvaļā jau atlasīti 125 raudeņu kloni. M.Liepniece stāsta, ka ekspedīcijās brauc viss katedras kolektīvs. Raudeņu stādāmais materiāls pamatā ievākts Madonas rajonā. “Šogad genofonds jāatjauno, jo ir noteikts laiks, cik ilgi augs var augt,” teic asistente. Šomēnes ap 100 kvadrātmetru platībā tikšot iekārtotas sīpolu, ķiploku un rabarberu kolekcijas Pūres Dārzkopības un izmēģinājumu stacijai. Jaunumi likumdošanā paredzot, ka ģenētiskais materiāls jāaudzē vismaz divās vietās. Vairākos lauciņos “Ziņas” pamanīja arī dzērveņu stādījumus. Tās ir Amerikas lielogu dzērvenes, kurām tiek pētīta spraudeņu apsakņošanās, bet iekārtots arī sešu klonu atlases stādījums no Latvijā savvaļā sastopamajām dzērvenēm, kas varētu piemēroties mākslīgiem audzēšanas apstākļiem.
Plaša pamatkolekcija
Plaši iekārtotajā pamatkolekcijā audzē nektāraugus (āboliņus, ežziedes, griķus, rapsi u.c.), ārstniecības, aromātiskos, viengadīgos un mazāk pazīstamos augus. Ārstniecības augu kolekcija pašreiz tikai tiek veidota. Tajā jau iekļauti pelašķi, asinszāle, kumelītes, raudene, kliņģerītes un citi augi. Liepnieces kundze piebilst, ka tikšot audzēti tikai rūpnieciski ražojami augi. Starp garšaugu un aromātisko augu nosaukumiem kolekcijā sastopami tādi kā salvija, estragons, lavanda, lupstājs, visas mētras. Ir arī plaša mārsilu kolekcija ar daudzām sugām un pasugām. Viengadīgo augu kolekcijas iekārto divās reizēs. Maija sākumā sēj augus, kas audzējami tieši augsnē, piemēram, dilles, fenheli un kressalātus, bet daudzus augus stāda ar dēstu. Tie ir visi siltummīļi – majorāns, vismaz 10 šķirņu baziliks un citi.
Dārziņi interesentiem
Katedras mācību bāzē “Ziņas” sastapa dārznieci Birutu Grīnbergu. Viņa izrādīja gan kolekciju dārzus, kuros augi vēl tikai mostas, gan paraugdārziņus, kas iekārtoti, lai interesents apjaustu, kā labāk izvietot augus stādījumos. “Vasarā te var redzēt uzkalniņā sausā vietā audzējamus augus, ekspozīciju ar augiem, kam ēdami ziedi, piemēram, kreses, gurķu mētras un monarda, ir fragments no virtuves dārziņa,” teic dārzniece. Viņa šajā bāzē strādā četrus gadus, bet kolekciju augu kopšanai veltīti jau gandrīz trīsdesmit gadu.
M.Liepniece norādīja – lai strādātu šādā vietā, mazliet esot jābūt fanātiķim. Vasarās augi jāaplaista arī vakaros un brīvdienās, pavasarī jāsargā no salnām, bet visā veģetācijas periodā tiem jāvelta maksimālas rūpes un uzmanība. Tas ir kolekciju dārzs, kas kalpo kā paraugs interesentiem, tāpēc visam jāizskatās perfekti. Mācību un pētījumu bāzē vasarā laipni tiek gaidīti arī interesenti, lai paraudzītos, cik liela augu sugu un šķirņu bagātība iekārtota par botānisko dārzu dēvētajā kolekciju dārzā.
