Stādaudzētavas «Dimzas» īpašnieks Guntis Vītoliņš, jautāts par šāpavasara noskaņām profesionālās darbības jomā, teic, ka pēc koku, košumkrūmu un citu stādu realizācijas sezonas audzētavai varēs iet pāri ar slotu.
Stādaudzētavas «Dimzas» īpašnieks Guntis Vītoliņš, jautāts par šāpavasara noskaņām profesionālās darbības jomā, teic, ka pēc koku, košumkrūmu un citu stādu realizācijas sezonas audzētavai varēs iet pāri ar slotu. Tik liels nu reiz ir pieprasījums. Tā pieaugums jūtams kļuvis pagājušā gada pavasarī un aizvien turpina vērsties plašumā visus stādu gribētājus pilnībā nemaz nav iespējams apmierināt. Tiesa, augļu kociņi un ogu krūmi «Dimzās» joprojām pieejami pietiekamā izvēlē, par ko saimnieks ir tādā kā neizpratnē. Vienīgi bumbieru stādiņi (te audzē 10 12 šķirņu) sāk aptrūkties.
Apvieno augu ļpatnļbas
Līdzās pussimtam ābeļu šķirņu gan uz puspundura, gan lielā potcelma, pusotram desmitam plūmju šķirņu un bumbierēm te pieejami labi, no meristēmu kultūrām izaudzētie Latvijas zemie jeb leišu ķirši. Līdztekus it visu ogu krūmiem, izņemot ērkšķogulājus, «Dimzās», vienīgajā vietā Latvijā, audzē ēdamās formas zelta jāņogu. Te pieejamas arī aktinīdijas, citronliānas, korintes, lielaugļu lazdas, smiltsērkšķi un citi koki un krūmi, kuru augļi ir izmantojami arī uzturā. Izmēģināta aroniju potēšana uz pīlādža celma, ērkšķogu audzēšana uz zelta jāņogas pamata. Tādējādi tiek apvienotas attiecīgo augu dekoratīvās un saimnieciskās īpatnības.
Paņa prestižs – dārgākais
Pavisam «Dimzās» pieejami vairāk nekā 300 dažādu nosaukumu augļu un dekoratīvo kociņu, ogulāju un košumkrūmu stādi. Neraugoties uz augošo pieprasījumu, pēc atlases apmēram trešā daļa stādiņu nonāk ugunskurā.
Sliktu stādu nepārdošu. Stādaudzētavas prestižs man ir dārgākais, saka G.Vītoliņš un atzīst, ka tad, ja kādam pircējam balto dzidro ābolu vietā augļi ienāktos rudenī un padotos sarkani, varētu uzskatīt, ka stādaudzētavas gods un paša karjera ir pagalam.
Faktu, ka šeit tik tiešām domā par kvalitāti, spēcīgas produkcijas izaudzēšanu, apliecina daudzi līdzšinējie kokaudzētavas klienti. Sevišķi daudz viņi brauc no Kurzemes puses, kur vienīgā dekoratīvo krūmu audzētava atrodas Grobiņā. Tādējādi «Dimzas» kurzemniekiem ir tā tuvākā.
G.Vītoliņš sevišķi apmierināts ir ar ventspilniekiem, jo ir drošs, ka šajā pilsētā nonākušie košumkrūmi un koki tiks arī attiecīgi kopti un aprūpēti, un līdz ar to viņam nav žēl šķirties no sava darba augļiem. Latvijas stādaudzētavu kvalitatīvo un sala izturīgo produkciju iecienījušas arī Austrumu kaimiņvalsts apzaļumošanas firmas. Reizēm jāatzīst, ka šejienes stādiem tiek dota lielāka priekšroka nekā no Holandes nākušajiem. Savukārt sadarbība ar skandināviem ir epizodiska, jo pat visi šejienes stādaudzētāji kopā reti spēj apmierināt turienes pasūtījumu apjomus.
Saglabās daudzveidļbu
Stādaudzētavās šobrīd vērojama specializēšanās uz noteiktām kultūrām. Baltezerā pievērsušies skujeņiem un zemajiem virsaugiem, Babītē vadošā kultūra ir rododendri, Kalsnavā potētie un retu sugu ievestie skujkoki… «Dimzās», kur saimnieko Guntis un Viola Vītoliņi, kā arī Bulduros un Lauksaimniecības universitātē apgūtās zinības praksē apliecina Ilze Kučina, plāno saglabāt līdzšinējo daudzveidību. Tomēr līdztekus augļu kokiem, krūmiem un skujeņiem dekoratīvo augu klāstā lielāku uzmanību domāts veltīt lapu košumkrūmiem. Pēdējos gados stādaudzētavā produkcijas izvēle gandrīz divkāršojusies, te atteikušies vienīgi no parastās bārbeles pavairošanas.
Jo lielāks produkcijas klāsts, jo vieglāk apkalpot pircēju, saka saimnieks un ar kolēģiem no citām dekoratīvo krūmu audzētavām ir apmierināts. Pagaidām nežēlīgā konkurence šo jomu pārāk nav skārusi, un atšķirībā no augļu kociņu audzētājiem savstarpējā palīdzība ir izdevīga visiem. Tomēr pieprasījumu nodrošināt nav iespējams, sevišķi pietrūkstot tūjas un potēto ceriņu stādu.
Ūdensrozes – tās dārgākās
Stādu klāstu papildina ikviens brauciens uz Igauniju un Lietuvu, pa kādam eksemplāram dažādos ceļos ienāk arī Holandes dekoratīvie augi. Sarkanlapu bērzs, nokarenie kārkli ar savītiem zariem ir pēdējais papildinājums. Saimnieks norāda uz sarkanlapu šķautlapu ogābeli, Pensilvānijas ķirsi, Virdžīnijas ievu, burvju lazdu, stāsta par mēģinājumiem audzēt Amūras ceriņu ar dzelteniem ziediem. Visu neuzskaitīt un skaistumu neizstāstīt. Kamēr lapu košumkrūmi un koki vēl nav saplaukuši, tas ir tikai nojaušams. Arī krāsaino dzelteno, rozā un sarkano ūdensrožu aprises «Dimzu» dīķī. Tās saimnieks uzskata par interesantu, tiesa, pircējiem stādaudzētavā arī dārgāko prieku stāds maksā Ls 15.
Ūdensrožu sakarā saimniekam bijis jāpiedzīvo arī savā praksē lielākais kuriozs. Proti, kad stādaudzētavā notikusi inventarizācija, revizores bijušas neizpratnē, kā īsti uzskaitīt ūdensrozes, un taujājušas saimniekam, kas norādījis, ka par visu, arī ūdensrožu sakņu uzskaitei nepieciešamo spectērpu akvalanga izskatā, būtu jāparūpējas pašiem revīzijas organizētājiem. Tā šie augi palikuši neuzskaitīti.
Ūdensrožu stādīšanas laiks ir tūlīt pēc ceriņu noziedēšanas. Stādu īpašnieks arī garantē, ka spilgtie ziedi jaunajā vietā sagaidāmi jau pirmajā gadā. Protams, ja vien klients strikti ielāgojis pirkšanas reizē saņemtos norādījumus. Tas pats attiecināms arī uz pārējo stādu veiksmīgu iesakņošanos.
