Paralēli azartiskajiem līdzjutēju saucieniem, sekojot mūsējo gaitām lielajā hokejā, fanu pūļiem Jelgavas klubiņos, ES sagaidīšanas pasākumiem un citām brīvo dienu baudām daļa jelgavnieku izmantoja lielisko iespēju pabūt pavisam citā pasaulē.
Paralēli azartiskajiem līdzjutēju saucieniem, sekojot mūsējo gaitām lielajā hokejā, fanu pūļiem Jelgavas klubiņos, ES sagaidīšanas pasākumiem un citām brīvo dienu baudām daļa jelgavnieku izmantoja lielisko iespēju pabūt pavisam citā pasaulē. Tā bija kustību un dejas pasaule, ko pie mums uzburt bija atbraukusi deju grupa “Dzirnas”.
Koncerta pirmajā daļā mākslinieki piedāvāja variācijas par mūžam dzīvo rokenrolu. Uz skatuves varēja vērot izjustu un harmonisku dejotāju saspēli – pilnīga iekšējā atvērtība, pausta kustību bagātīgajā valodā. Jau no pirmajām deju taktīm varēja manīt elegantu un izjustu sniegumu.
Iespējams, savu nospēlēja “lipīgā” mūzika, iespējams, tas bija jauniešu dejas vieglums, taču kaut kas neviļus lika nodrebēt arī zālē sēdošo kāju muskuļiem, tie instinktīvi “vilka” izlocīt kājas. Katrai dejai bija savs stāsts un attiecības – mīlestība, greizsirdība un draudzība…
Otrajā daļā “Viņi dejoja vienu vasaru” “Dzirnas” izdejoja Imanta Kalniņa dziesmas. Skanēja “Dūdieviņš”, “Raganas dziesma pēc sprieduma pasludināšanas”, “Melnā aronija”. “Dzirnu” meitenes bija maigas un nenoliedzami sievišķīgas, savukārt puiši izstaroja vīrišķības spēku. Katra kustība likās desmitiem reižu pārdomāta, taču tajā pašā laikā nezaudēja spontanitāti un vienreizīgumu. Kustību ideālā saspēle ar gaismām un tērpiem radīja neaizmirstamu rezultātu.
Priekšnesumus pieteica un pasākuma vadītāja lomu uzņēmās “Dzirnu” mākslinieciskais vadītājs Agris Daņiļevičs.
Pēc koncerta viņš “Ziņām” pastāstīja, ka Jelgavā kolektīvam šī nav pirmā uzstāšanās, taču tik liels koncerts mūsu pilsētā gan esot pirmais. Viņš bija gandarīts, ka “kultūras nams ir teicamā stāvoklī, un sagaidītāju attieksme bija bezgala jauka un mīļa. Mūs lieliski sagaidīja!”. Agris atcerējās “Dzirnu” koncertu pirms kāda laika dzimtajā Raganā, kad tas gluži kā šoreiz sakrita ar hokeja čempionāta spēli. Tā bijusi liela izgāšanās, jo apmeklētāju bijis pavisam maz. Jelgavā to nevarēja just – skatītāju rindas bija gandrīz pilnas. Turklāt jelgavnieki esot ļoti atsaucīgi. Ir patīkami dejot, ja pretī sēž cilvēks, kas to vēlas redzēt. “Šoreiz cilvēki bija atnākuši skatīties uz mums, uzmanība simtprocentīgi bija pievērsta dejai. Tādēļ jo vairāk patīkami dot pretī sevi visu.”
Gan priekšnesumu horeogrāfija, gan dramaturģija un pasniegšanas veids ir Agra veikums. “Dzirnu” vadītājs atzina, ka viņam patīk veidot priekšnesumus ar nedaudz teatralizētu pieskaņu, tas dod vēstījumu publikai un pārsteidz to. “Tas jau arī ir mūsu uzdevums – pārsteigt publiku.”
“Pirmie “Dzirnu” audzēkņi tagad māca jaunākās grupas Rīgā. Man prieks, ka viņi šo dramaturģijas piesitienu ir pārņēmuši un ierāda jaunajiem,” apmierināti stāsta Agris.
Uz jautājumu, kāpēc “Dzirnas” otrās daļas uzvedumam izvēlējās tieši I.Kalniņa mūziku, Agris pastāstīja, ka tas noticis nejauši. Pirms pāris gadiem uzņēmumam “Latvijas balzams” vajadzēja gatavot deju un viņi palūdza priekšnesumu ar I.Kalniņa mūziku. Tas arī bijis pirmais impulss. “Taču brīdī, kad pieņem šo izaicinājumu, ir bail, lai tas neiznāk plaģiāts. Mūzika ir spēcīga, tādēļ to nevar “izgāzt”. Programmas sagatavošana bija ļoti grūts darbs – izdomāt katrai dziesmai piemērotas kustības un deju nebija viegli. Tā bija drudžaina dejas tēla meklēšana.” Programma “Viņi dejoja vienu vasaru” tapusi pusotra gada laikā.
Nākotnes plāni “Dzirnām” ir lieli. “Nevar jau arī salielīties, tādēļ, pirms tas skaidri nav zināms, neko nestāstīšu,” smēja Agris. Par mūsu dejotājiem aizvien lielāku interesi izrāda lietuvieši. Iespējams, kolektīvs viesosies pie viņiem.
Nopietns pasākums – Skolēnu dziesmu un deju svētki – būs 2005. gadā, tad Agrim uzticēti modelēšanas koncerta mākslinieciskā vadītāja pienākumi. “Būs jātiek galā ar Raiņa “Spēlēju, dancoju” pie “Iļģu” mūzikas. Tas ir nopietns gabals,” apņēmīgi spriež Agris Daņiļēvičs.
