Valsts policijas priekšnieka vietnieks Aivars Grigulis norāda, ka Jelgavas pašvaldības policija nav tiesīga sniegt apsardzes pakalpojumus.
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Aivars Grigulis norāda, ka Jelgavas pašvaldības policija nav tiesīga sniegt apsardzes pakalpojumus. Protestu pilsētas Domes priekšsēdētājam par šā gada martā pieņemto lēmumu iesniedzis arī Jelgavas virsprokurors Auseklis Granīts. Domē domā, ka nepieciešams veikt izmaiņas Nolikumā par pašvaldības policiju.
Lūgumu sniegt skaidrojumu par Jelgavas pašvaldības policijas darbību, veicot objektu apsardzi, VP federācijas biedru vārdā izteicis Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas priekšsēdētājs Mihails Černovs. A.Grigulis atgādina, ka pašvaldības policijas darbību reglamentē likums par policiju un iekšlietu ministra 2001. gadā apstiprinātais pašvaldības policijas paraugnolikums. Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir apsargāt objektus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā. MK pagājušā gada 23. jūlija rīkojumā noteikts, ka tajā uzskaitīto objektu apsardzi nodrošina Valsts policija. Turklāt likuma par policiju 17. pantā paredzēts, ka viens no Kārtības policijas uzdevumiem, kuras sastāvā ietilpst arī apvienības “Apsardze” dienests, ir apsargāt atsevišķus objektus. Bet likuma 19. pantā, kur noteikti pašvaldības policijas pienākumi, kā arī pašvaldības policijas paraugnolikumā nav paredzēts veikt apsardzes funkcijas. Līdz ar to Jelgavas pašvaldības policija nav tiesīga sniegt apsardzes pakalpojumus.
Savukārt pēc tam, kad pilsētas Dome 18. martā noteica maksu par pašvaldības policijas pakalpojumiem, tostarp apsardzi, LSDSP Jelgavas teritoriālā organizācija rakstīja iesniegumu virsprokuroram A.Granītam ar lūgumu izvērtēt tā likumību un likuma neievērošanas gadījumā aicināja atcelt lēmumu un saukt pie atbildības attiecīgās amatpersonas. Virsprokurors atbildējis, ka par pieņemto lēmumu Jelgavas Domes priekšsēdētājam iesniegts protests.
Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens neatzīst, ka būtu pieļauts likumpārkāpums un tiktu darīts kas ļauns. Proti, likumā apsardzes funkcijas pašvaldības policijai nav paredzētas, taču nav arī aizliegtas. Bet, kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Par A.Griguļa skaidrojumu F.Jasens neesot informēts un domā, ka Valsts policija īsti netiek galā ar “Apsardzi”. Par nepareizu viņš uzskata “Apsardzes” un privāto apsardzes firmu interešu lobēšanu. Par virsprokurora protestu F.Jasens zinot. Viņš pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldības policijas apsardzes pakalpojumus varētu formulēt kā uzraudzības un kārtības nodrošināšanas pakalpojumus.
Domes Sabiedrisko attiecību sektorā informē, ka protesti pret pašvaldības policijas apsardzes pakalpojumu sniegšanu sākās pēc tam, kad tā šā gada sākumā no likvidētā Zemessardzes 52. kājnieku bataljona pārņēma bataljona Apsardzes nodaļu kopā ar visiem objektiem, kuru apsardze nodaļai bija uzticēta. Ne vien pašvaldības uzņēmumi un iestādes, bet arī citi interesenti pašvaldības policiju kā apsardzes pakalpojumu sniedzēju izvēloties pieejamāko cenu dēļ, turklāt no policijas varot vairāk prasīt un ietekmēt. Lai novērstu pretrunas, pēc Sabiedrisko attiecību sektora domām, nolikumā par pašvaldības policiju jāizdara izmaiņas. Tas esot tehnisks jautājums.
