Aprīļa pēdējā sestdienā LLU Ekonomikas fakultātē notika mikrokredīta grupu dalībnieču seminārs.
Aprīļa pēdējā sestdienā LLU Ekonomikas fakultātē notika mikrokredīta grupu dalībnieču seminārs.
Semināra programmā bija LLU mācībspēku lekcijas par grāmatvedību un uzņēmējdarbību. Pie “apaļā galda” notika mikrokredīta grupu pieredzes apmaiņa, lai mācību rezultātā kādā lauku ciemā vai viensētā būtu pozitīvas pārmaiņas.
Nauda kaut kam jaunam
Mikrokredīta ideja radās astoņdesmito gadu sākumā Bangladešā, kad kāda banka sāka izsniegt ļoti nelielus aizdevumus uzņēmējdarbības sākšanai. 82% no kredīta ņēmējām bija sievietes. Sistēma izrādījās veiksmīga. Deviņdesmitajos gados mikrokredīta ideja īstenojās arī ASV, Kanādā un ziemeļvalstīs, no kurienes 1998. gadā akadēmiķe Baiba Rivža to atveda arī uz Latviju. Mikrokredītu finansē fonds vai cita organizācija, kas ir gatava bez ķīlas aizdot uzņēmīgam cilvēkam piecsimt latu. Lai mazinātu risku, ka šī nauda tiek ieguldīta neveiksmīgi, kredīta ņēmējs nav viens – tam līdzās ir trīs līdz pieci domubiedri, kas garantē naudas atdošanu. Līdz šim Latvijā nav gadījies, ka mikrokredīta ņēmējs būtu “sadedzis”. Ja viss norit, kā plānots, pirmais kredīta ņēmējs pēc gada vai pat ātrāk naudu atdod un mikrokredītu ņem nākamais grupas dalībnieks.
Mikrokredīts domāts, lai veicinātu veiksmīgu individuālo uzņēmējdarbību, kas atturētu jaunas sievietes pamest laukus. Bauskas rajona Codē vairākas turīgas dārzeņu audzētājas nolēmušas sākt ko jaunu. Piemēram, veicināt tūrisma attīstību vai radīt pieejamākus pakalpojumus informācijas tehnoloģiju jomā. Mikrokredīta grupas vadītāja Raimonda Ribikauska atzīst, ka ir šaubas, vai izdosies, taču nauda tiks atdota. Ja ne no jaunā biznesa, tad no vecā – dārzeņiem.
Mums izdevās
Līdz šim, šķiet, visskaistākais mikrokredīta stāsts ir par trim māsām Bauskas rajona Īslīcē – šuvēju un piegriezēju Ritu Žeru, kosmetoloģi Ilgu Veipu un friziermeistari Birutu Belti. 1998. gadā mikrokredītu viņas ņēma negribīgi, pagasta priekšsēdētājas Māras Bites pierunātas. Nu jau viņām ir savs salons Bauskā.
Projektu koordinatore B.Rivža uzteic Ilzes Daņilovas no Bauskas rajona Vecumniekiem apņēmību. Viņa ir dzimusi un augusi pilsētā, laukos ieprecējās pirms desmit gadiem. Vīramāte saslima, tāpēc nācās uzņemties rūpes par govi, cūkām. Pēc sirsnīgas izrunāšanās ar vīramāti viņa gotiņu pārdeva un nopirka labu šujmašīnu. Pārdodot cūkas, tika samaksāts par “Burdas” rīkotajiem šūšanas un modeļu konstruēšanas kursiem. Diemžēl vīramāte nepiedzīvoja, ka, pateicoties mikrokredītam, vedekla atvēra savu darbnīcu Vecumnieku centrā. Ilze par klientu trūkumu nesūdzas. Viņa katru dienu strādā astoņas stundas, ik mēnesi nopelnot apmēram 55 latus. Vīrs Armands galdnieka darbā pelna krietni vairāk, tomēr arī Ilzes alga ģimenei ir svarīga. Ar mammas uzdrīkstēšanos lepojas bērni. Kredīta nomaksai nauda tika nopelnīta, pagasta tautas deju kolektīvam šujot vestes un bikses, citādi būtu bijis jālūdz palīdzība vīram. Patlaban Ilze domā, kā paplašināt ražošanu.
Vēl baidāmies, vai spēsim
Ženija Larka no Cēsu rajona Skujenes pagasta Sērmūkšiem pārstāv grupu, no kuras vēl neviena dalībniece šo piecsimt latu kredītu nav ņēmusi. “Baidāmies, vai spēsim atdot,” saka pensionāre Ž.Larka, “uzsākt kaut ko jaunu nav viegli.” Taču Ženijas kundze arī atzīst, ka veca gan nejūtas un ka gribētu savas zināšanas, kas iegūtas, mācoties, strādājot par pagasttiesas priekšsēdētāju, likt lietā. Pagaidām viņa, kā pati saka, par “paldies” darbojas kā juridiskā konsultante. Viņas klienti ir dažkārt paši trūcīgākie laucinieki, kuri ļoti cieš no tā, ka nezina, kā nokārtot pat pavisam vienkāršas lietas. Pati viņa ar gandarījumu stāsta, kā izdevies nokārtot apgādnieka zaudējuma pabalstu civillaulībā dzimušam bērnam, kura tēvs pēkšņi gāja bojā. Larkas kundzei bieži pateicībā nes ziedus un konfekšu kastes. Vai ar šo darbu varētu kaut nedaudz nopelnīt, īstas pārliecības nav. Taču B.Rivžas organizētos mikrokredīta semināros viņa piedalās jau trešo gadu. Otrai Skujenes grupas dalībniecei vietējā pasta priekšniecei Sarmītei Dumpei ir septiņi bērni. Ģimenei jācenšas rast kādu papildu peļņu, jo vajadzību ir daudz.
Nauda gaida uzņēmīgos
Līdz 2003. gada rudenim mikrokredītus Latvijā finansēja ziemeļvalstis. Patlaban atbalsts nāk no mūsu Zemkopības ministrijas. Pateicoties B.Rivžas vadītajam projektam, ko palīdzēja uzrakstīt Spīdolas ģimnāzijas skolnieces jaunās zontas Karine Barsegjana un Gita Cicena, šogad tika gūts piecu pasaulē lielāko sieviešu organizāciju (tostarp arī zontu) atbalsts, lai 25 lauku sievietes katrā Latvijas novadā iepazīstinātu ar to, kā sākt individuālu uzņēmējdarbību, psiholoģiski sagatavot kredītu ņemšanai un darbam kolektīvā. Arī šie kursi un semināri lielā mērā virzīti, lai veicinātu mikrokredīta idejas izplatību. “Nauda mums tagad ir. Gribētos vairāk uzņēmīgu grupu ar savām idejām, projektiem un apņēmību tos īstenot,” semināra dalībniecēm teica akadēmiķe B.Rivža.
Hipotēku banka sadarbībā ar Ziemeļvalstu investīciju banku un Eiropas Padomes attīstības banku uzsākusi kredītlīniju uzņēmējdarbības atbalstam. Šo kredītu garantēšana arī balstīsies uz grupas jeb vienotās atbildības principu.
***
Mikrokredīta ideja balstās uz “trim vaļiem”
Zināšanas, informācijas ieguve uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Grupas atbalsts un pleca izjūta.
Finansiālais atbalsts (parasti piecu vidējo algu apmērā) uzņēmējdarbības uzsākšanai.
