Jelgavnieku vērtējumam nodota pilsētas sabiedrības integrācijas programma.
Jelgavnieku vērtējumam nodota pilsētas sabiedrības integrācijas programma. Par tās aktualitātēm uz sarunu aicinājām Jelgavas Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu, Sociālo lietu pārvaldes vadītāju Ritu Stūrāni un LLU Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru vēstures zinātņu doktoru Jāni Ķusi. Diskusiju vadīja “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka.
Jelgavas sabiedrības integrācijas programmā norādīts, ka integrācijas uzdevums ir mazināt dažādu sociālo grupu atšķirības. Savukārt integrācija ir process, kā rezultātā tiek sasniegta vienotība, saskaņotība sistēmas iekšienē, kas balstās uz atsevišķu specializētu elementu savstarpēju atkarību. Integrācijas procesa pamatā ir izpratne, ka vienatnē sasniegt mērķi ir neiespējami, ka ir jāapzinās iespējas aktīvi piedalīties visās sabiedriskās dzīves norisēs, iekļauties sociālajās struktūrās (citāts no Jelgavas sabiedrības integrācijas programmas).
Kā var definēt integrāciju Jelgavas kontekstā?
J.Ķusis: Dzīvot līdzās un kopā. Cittautieši noteikti jāintegrē latviskā vidē, taču nepadarot par latviešiem. Viņiem jāsaglabā nacionālā identitāte – tradīcijas un kultūras īpatnības. Noteikti jāņem vērā arī skolas ietekme. Integrācija nav tikai valodas apguve. Daudz vairāk laika būtu jāatvēl Latvijas un šeit dzīvojošo minoritāšu valstu vēsturei.
Vai kaislības ap izglītības likumu ietekmē integrācijas procesus Jelgavā?
G.Auza: Neietekmē. Jelgavā nesaskatu nopietnas izglītības problēmas, kas sekmētu sabiedrības šķelšanos. Pilsētā dzīvojošie ir gatavi uz konstruktīvu dialogu.
J.Ķusis: Uz integrācijas procesu šie likuma grozījumi diez vai atstās ietekmi.
G.Auza: Izglītības sistēma Jelgavā jau ir vienota. Rīkojot pasākumus pilsētas skolotājiem un skolēniem, neviens nešķiro, vai tie ir no latviešu vai mazākumtautības skolas. Protams, ir jautājumi, kurus risinām arī ar katru skolu, tomēr tie ir saistīti ar mācību procesu.
Kā vērtējat sabiedrības integrācijas programmu? Tā vēl būs jārealizē.
A.Rāviņš: Sabiedrības integrācijas būtība un šis dokuments norāda, ka tā realizēšanai būs vairāki sadarbības partneri un dalībnieki. Tā balstīta uz vairākiem vaļiem: katra daļa sadalās tālāk daudzos pasākumos. Pašvaldības kā viena no sadarbības partneriem nozīme būs integrācijas procesa koordinācijā un daļējā aktivitāšu finansēšanā, tomēr pamatā jārēķinās, ka līdzekļi būs jāpiesaista no dažādiem fondiem. Kad būs pabeigta programmas apspriešana un tiks pieņemta rīcības programma, budžetā iekļausim vajadzīgo finansējumu konkrētu pasākumu atbalstīšanai. Šāgada budžetā jau ietvertas sadaļas, kas iekļaujas pašlaik vēl tikai apspriežamā dokumenta saturā un būtībā.
G.Auza: Integrācija izglītībā, pirmkārt, ir bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana normālā dzīvē. Mēs piedāvājam labi sagatavotus pedagogus, notiek darbs ar vecākiem, mācību iestādes tiek pielāgotas šādu bērnu vajadzībām. Otrkārt, tas ir papildu finansējums mazākumtautību skolām. Pašvaldība paredzējusi līdzekļus, lai nākamā mācību gada sākumā atvieglotu pāreju uz pastiprinātu latviešu valodas apguvi. Treškārt, interešu izglītības programmas finansējums. Pašlaik finansiāli atbalstām lietuviešu un poļu svētdienas skolu. Ja kādai citu tautu kultūras biedrībai būtu ierosme veidot ko līdzīgu, Izglītības pārvaldē var sniegt tam atbalstu – gan ar padomu, gan finansiāli.
R.Stūrāne: Svarīgākais ir neizslēgt kādu sabiedrības grupu no sociālajiem procesiem. Izglītība ir tikai viens no tiem. Pašlaik palīdzam mazturīgāko ģimeņu bērniem, lai viņiem būtu tādas pašas iespējas iegūt izglītību kā citiem. Jaunais sociālās palīdzības likums mums dod lielākas iespējas to darīt – pabalsti mācību līdzekļu iegādei un ēdināšanai, veselības veicināšanas pasākumi čigānu ģimenēs. Nododot ekspluatācijā pašvaldības īres namu Stacijas ielā 13, ir izdevies vairāk nekā simts ģimenēm uzlabot dzīves apstākļus. Sociāla problēma Jelgavā ir cietumi, jo daudzām no ieslodzījuma atbrīvotām personām ir izjukusi ģimene, pēc ieslodzījuma nav dzīvesvietas, bet līdzšinējais dzīvesveids prasa ilgstošu adaptāciju sabiedrībā.
A.Rāviņš: Daudz diskutēts par sociālo māju lietderību, tomēr šobrīd varu teikt, ka spējam visus nodrošināt ar apmierinošiem dzīves apstākļiem. Sociālajās mājās ir diennakts apsardze, virkne ierobežojumu un noteikumu, tāpēc ne visus tas apmierina. Grūtības ir arī cilvēkiem, kas kādu laiku pavadījuši bezdarbnieka statusā. Pirmkārt, tas ir grūti no psiholoģiskā viedokļa. Otrkārt, sociālie pabalsti ir koks ar diviem galiem: jo tie ir lielāki, jo grūtāk motivēt strādāt algotu darbu. Sabiedrības integrācijas fondā plānojam iesniegt projektu, kura galvenais uzdevums būs celt to cilvēku motivāciju, kuri jau ilgstoši ir bez darba.
J.Ķusis: Parasti šādi cilvēki sāk dzīvot savā noslēgtā vidē un viņiem daudz grūtāk integrēties sabiedrībā. Piemēram, Zviedrijā tā jau ir nopietna problēma, jo sociālajām vajadzībām valsts izdod vairāk nekā ieņem nodokļos. Tas var izraisīt valsts finanšu bankrotu. Mums pagaidām pabalstu līmenis ir samērīgs, tomēr daļai iedzīvotāju arī tas ir gana labs atbalsts, lai nedomātu par atgriešanos darba tirgū.
R.Stūrāne: Mēs sastopamies ar ģimenēm, kas pabalstus saņem jau otrajā paaudzē. Tas rada zināmas pārdomas. Ministru kabineta noteikumi par garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanu paredz, ka tādu var saņemt tikai deviņus mēnešus. Vismaz trīs mēnešus cilvēkam pašam jādomā, kā iztikt.
Jelgavā ir viena no lielākajām Latvijas augstskolām. Studenti ir gandrīz sestā daļa no pilsētas iedzīvotājiem. Kā redzat viņu integrāciju?
A.Rāviņš: Ja mēs rādām Jelgavu kā studentu pilsētu, viņiem integrācijas programmas projektā veltīts pārāk maz uzmanības. Studentu rīkotajos pasākumos piedalās ievērojams skaits pilsētas iedzīvotāju. Mēģinām atsevišķu fakultāšu studentus iesaistīt pilsētas infrastruktūras attīstībā. Piemēram, pašvaldībā var iepazīties ar ainavu arhitektu redzējumu par kvartālu iekšpagalmu labiekārtošanu. Šo priekšlikumu apspriešanā aicināsim piedalīties arī māju vecākos un iedzīvotājus. Daudziem LLU pasniedzējiem un studentiem uzticēti Jelgavas tālākajai attīstībai nozīmīgi pētījumi.
J.Ķusis: Problēma varētu būt saistīta ar šādas sadarbības nepietiekamu atspoguļojumu. Sadzīviskā nozīmē vairāk uzmanības jāvelta studentu iesaistīšanai pilsētas kultūras dzīves aktivitātēs. Nav noliedzams, ka jauniešiem Jelgavā nepieciešams attīstītāks izklaides tīkls. Kur es varētu aizvest kolēģi, kurš atbraucis, piemēram, no Liepājas? Liepājā vecpilsētā kafejnīcas atrodas viena pie otras.
A.Rāviņš: Katrs jauns pasākums ir saistīts ar uzņēmēja risku. Varbūt lēni, bet ledus ir izkustējies. Kultūrā daudz devis pērn pabeigtais kultūras nama zāles remonts. Apmeklētāju skaits palielinājies trīskārt. Paredzēts, ka Ģ.Eliasa muzejā piesaistīsim cilvēkus, kas interesentiem vadīs ekskursijas pa pilsētu. Jau tuvākajā laikā viesiem un iedzīvotājiem piedāvāsim ekskursiju pa pilsētu autobusā, stāstot par Jelgavas vēsturi un to, kā paredzēts to attīstīt.
Kāda Jelgavā ir ražošanas attīstības politika?
A.Rāviņš: Tam ir milzīga loma daudzu sociālo jautājumu risināšanā. Pašvaldība jau tagad dara daudz, lai radītu pilsētas vidi pievilcīgu investīciju piesaistei. Pēdējā laikā paveiktais bijis auglīgs pat visas Latvijas mērogā. Līdz gada beigām Aviācijas ielas rajonā tiks pabeigtas divas ražotnes. Strādājam arī pie citu teritoriju attīstības. Iespējams, nedaudz darām pāri vietējiem uzņēmējiem. Zināmā mērā to regulē ES, neatļaujot radīt labvēlīgākus apstākļus vietējiem ražotājiem.
Kāda ir nevalstisko organizāciju (NVO) loma integrācijas procesos Jelgavā?
A.Rāviņš: Ļoti liela. Jāsaka liels paldies Kultūras biedrību asociācijas vadītājai Ritai Vectirānei, kuras paspārnē atrodas mazākumtautību biedrības. Jau otro gadu finansiāli atbalstām kultūras biedrību iesniegtos projektus. Pērn tādu bija desmit, bet šogad jau vairāk nekā trīsdesmit. Tas liecina, ka, strādājot un radot labu projektu, cilvēki pārliecinājušies, ka saņems mūsu atbalstu. Būtisks pašvaldības līdzekļu ieguldījums iecerēts Kultūras biedrību asociācijas telpu iekārtošanai, kā arī paredzēti līdzekļi dienas aprūpes centra tālākai attīstībai Stacijas ielas 13. Puse līdzekļu jau ir atrasti.
Kādi ir atbalstītie projekti?
R.Stūrāne: Sākot no jaunas NVO cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Ēdelveiss”, beidzot ar izglītības projektiem skolēniem un viņu vecākiem.
G.Auza: Daudz projektu saistīti ar brīvā laika pavadīšanu. Lielisks piemērs jau otro gadu ir akcija “Vecāki Jelgavai”, kas turpināsies jau daudz plašāk projekta “Aktīvā Jelgava” ietvaros.
Vai Jelgavā iznākošie periodiskie izdevumi ietekmē integrācijas procesu?
A.Rāviņš: Presei nenoliedzami ir nozīmīga loma viedokļu paušanā. Negatīviem akcentiem tiek pievērsta lielāka uzmanība. Mazāk tiek analizēti gadījumi, kad no negatīvā iegūst pozitīvu atlikumu.
J.Ķusis: Patīkami, ka no sabiedrības integrācijas viedokļa neatšķiras informācijas telpa latviski un krieviski lasošajā iedzīvotāju daļā. Atšķirības ir niansēs. Palūkojoties uz šo situāciju Latvijas līmenī, redzam, ka dažās valodās lasošie saņem dažādu informāciju. Jelgava ir patīkams izņēmums.
Vai iestāšanās ES iespaidos integrācijas procesus Jelgavā?
G.Auza: Pēdējos gados pievērsta lielāka uzmanība multikulturālai izglītībai. Jaunieši tam ir atvērti un zinoši. Viņi tam ir daudz gatavāki nekā mēs, pieaugušie. Nākamajā gadā nopietni pētīsim, kā veicas ne tikai ar dzimtās valodas apguvi, bet domāsim par otrās un pat trešās svešvalodas mācīšanu.
J.Ķusis: LLU pasniedzēju zināšanu līmenis būtu pietiekams, lai mācītu ārvalstu studentus. Jautājums – vai viņi brauks uz šejieni. Ne visi pasniedzēji ir gatavi lasīt lekcijas svešvalodās. Svarīgi nepalaist garām izdevību, jo daudzi ārvalstu jaunieši ir gatavi un vēlas iegūt šeit augstāko izglītību krievu valodā. Pašreiz nav programmu un, galvenais, pietrūkst labās gribas to darīt. Pasaulē daudzi savas nākotnes karjeras iespējas redz tieši mūsu austrumu kaimiņu valstīs. Tās jāizmanto.
