Latvijā jau vairākus gadus darbojas HIV/AIDS sekundārās profilakses programma intravenozo narkotiku lietotājiem.
Latvijā jau vairākus gadus darbojas HIV/AIDS sekundārās profilakses programma intravenozo narkotiku lietotājiem. Līdztekus 12 citām pilsētām tajā iesaistījusies arī Jelgava, kur 2002. gada rudenī tika atvērts Atkarību profilakses kabinets.
Pirms dažiem gadiem, uzsākot diskusiju par šļirču punkta apmaiņas kabineta nepieciešamību pilsētā, sabiedrībā bija ļoti daudz pretinieku. Taču pēc divu gadu darbības varam atzīt, ka projekts nesis rezultātus.
AIDS profilakses centra Informācijas un izglītības daļas vadītāja Iveta Skripste “Ziņām” stāsta, ka profilakses programma Latvijā veidota atbilstoši HIV/AIDS un narkomānijas izplatības situācijai mūsu valstī. Viens no profilakses kabinetu darba komponentiem ir šļirču un adatu mainīšana intravenozo narkotiku lietotājiem, lai novērstu kopīgu injekcijas piederumu lietošanu un ar asinīm pārnesamu infekciju – HIV, hepatīta B un C, kā arī vairāku seksuāli transmisīvo slimību – izplatīšanos.
1997. gadā HIV epidemioloģiskā situācija Latvijā kļuva ļoti bīstama. I.Skripste norāda, ka tobrīd nedrīkstēja pieļaut lavīnveidīgu HIV izplatību, lai nesasniegtu kritisko HIV koncentrāciju narkotiku lietotāju vidū, kad tiek apdraudēta sabiedrība. Vienīgais, kas varēja dot ātrus un pozitīvus rezultātus, bija ļaunuma mazināšanas stratēģija. Tā galvenokārt balstījās uz šļirču maiņu intravenozo narkotiku lietotājiem, lai mehāniski bremzētu infekcijas izplatību. Vairākus gadus tas bija galvenais profilakses darbs intravenozo narkotiku lietotāju vidē.
Kā citur pasaulē attiecas pret HIV profilakses pasākumiem intravenozo narkotiku lietotājiem?
Pēdējos 15 gados ir īpaši daudz pētītas dažādas adatu un šļirču apmaiņas programmas, lai rastu labāku risinājumu cīņā ar HIV/AIDS izplatību. Piemēram, Austrālijā 1999. gadā apkopoti gandrīz 103 pasaules pilsētu pētījumi par šādu programmu darbību. Autori secina, ka adatu un šļirču programmas ir būtiska HIV, hepatītu un citu ar asinīm pārnesamu infekciju izplatības stratēģiju daļa intravenozo narkotiku lietotājiem. Salīdzinot ar HIV infekcijas un C hepatīta ārstēšanas izmaksām, adatu un šļirču programmas tiek atzītas par ekonomiski izdevīgām. Pētījumi apliecina, ka tās neveicina narkomānijas kā sociālas parādības izplatību, ne arī intravenozo narkotiku lietotāju skaita palielināšanos, toties tās samazina HIV izplatību, kā arī dod iespēju neizdevīgā sociālā situācijā nokļuvušai cilvēku grupai saņemt medicīniskos un sociālos pakalpojumus.
Skandināvijas valstīs attieksme pret HIV profilakses programmām narkomāniem atšķiras. Somijā tās plaši izplatītas un atzītas par efektīvām, savukārt Zviedrijā šļirču un adatu apmaiņu daži speciālisti atzīst par neefektīvu, jo šajā valstī HIV izplatība intravenozo narkotiku lietotāju vidū ir niecīga – tikai pieci procenti inficēto ir injicējamo narkotiku lietotāji.
Vai Latvijā situācija ir citāda?
Latvijā jauno HIV gadījumu rekords tika reģistrēts 2001. gadā, kad vairāk nekā 80 procentu inficēto bija intravenozo narkotiku lietotāji. Pašlaik to skaits ievērojami sarucis (salīdzinot ar 2002. gadu, līdz 67 procentiem), bet infekciju izplatības sekas sociāli nelabvēlīgajā vidē izjūt apkārtējie. HIV dzimumkontaktu ceļā tiek izplatīts pārējā sabiedrībā, un šādā veidā aizvien biežāk inficējas jaunas sievietes un meitenes.
Kas būtu jādara, lai to mazinātu?
Galvenais ir kontrolēt visas riskam pakļautās grupas – narkotiku lietotājus, prostitūtas, to seksuālos partnerus un ieslodzītos. Jāapzinās, ka arvien aktuālāka kļūst HIV seksuālā transmisija. No riska grupām infekcija jau tagad nonāk pamatiedzīvotāju vidū, tādēļ viss, kas līdz šim bijis efektīvs, jāturpina. Tas galvenokārt attiecas uz darbu ar augstam inficēšanās riskam pakļautajām grupām.
Kas šajā jomā paveikts Jelgavā?
Kopš Jelgavā izveidots Atkarību profilakses kabinets, klienti tajā pēc palīdzības vērsušies 4299 reizes, apmainīts vairāk nekā 6000 šļirču, 45 cilvēki pārbaudīti, vai nav inficējušies ar HIV, konsultēts 450 atkarīgo un viņu tuvinieku. Apmēram puse no apmeklētājiem ir jaunieši līdz 23 gadu vecumam. Profilakses kabinets darbojas rokrokā ar sociālās palīdzības dienestu, kas klientiem palīdz risināt sociālos jautājumus. Šādu palīdzību saņēmuši 248 klienti, savukārt konsultācijas medicīnā sniegtas 224 klientiem.
Atkarību profilakses kabineta vadītāja Mārīte Ose ir medicīnas māsa un sociālā darbiniece, kas labi izprot savu klientu – atkarīgo un viņu tuvinieku – problēmas un sniedz palīdzību ne tikai narkotiku lietotājiem, bet arī alkoholiķiem, azartspēļu un citu atkarību skartajiem. Šļirču apmaiņu veic arī viens ielu darbinieks. Statistika pierāda šāda darba efektivitāti.
I.Skripste norāda, ka, uzturot regulārus kontaktus, medicīniski izmeklējot, izglītojot, motivējot klientus un novērtējot rezultātus, profilakses punkta darbība ļauj kontrolēt procesus narkotiku lietotāju vidē. Arī narkotiku lietotāju partneri saņem konsultācijas par risku un iespējām izvairīties no infekcijām, kā arī bezmaksas prezervatīvus.
“Mēs lepojamies ar Latvijā izveidoto HIV profilakses tīklu, ko novērtē arī profilakses eksperti no citām valstīm. Tajā iesaistījies vairāk nekā desmit pašvaldību, un vienota profilakses tīkla ieviešana tajās ļauj sekot līdzi infekciju izplatības tendencēm un plānot nepieciešamās profilakses aktivitātes,” skaidro I.Skripste
Programmā nodarbinātie speciālisti, tostarp no Jelgavas, regulāri dalās pieredzē un izglītojas.
***
Jelgavas Atkarību profilakses kabinetā O.Kalpaka ielā 9 tu vari:
iegūt nepieciešamo informāciju;
konfidenciālu konsultāciju;
saņemt HIV eksprestestu;
hepatīta B eksprestestu;
grūtniecības testu;
sifilisa eksprestestu;
apmainīt šļirces.
