Jelgavas pašvaldības speciālisti vides aizsardzībai pilsētā izstrādājuši projektus, no kuriem daudzi jau tiek realizēti.
Jelgavas pašvaldības speciālisti vides aizsardzībai pilsētā izstrādājuši projektus, no kuriem daudzi jau tiek realizēti.
Iepriekšējā vides aizsardzībai veltītajā lapā “Ziņas” rakstīja, ka Jelgavas pašvaldība piedalās Latvijas Briselē iesniegtajā projektā, kur paredzēts saņemt ES līdzfinansējumu palieņu pļavu saglabāšanai pilsētas teritorijā. Par projektiem, kas jau tiek realizēti vai arī to īstenošana sagaidāma tuvākajā laikā, “Ziņām” pastāstīja Jelgavas Domes vides aizsardzības speciāliste Solvita Lūriņa.
Kopš 2002. gada turpinās Baltijas pilsētu savienības kopprojekts “Vides pārvaldības sistēmas pašvaldībām”. Līdztekus Jelgavai un Liepājai tajā piedalās vēl 14 Eiropas pilsētu. Finansējumu (vairāk nekā 0,5 miljoni eiro) piešķīrusi Eiropas Komisija un Somijas Vides ministrija. Paredzēts, ka, realizējot šo projektu, tiks izstrādāta integrēta vides kvalitātes pārvaldes sistēma pašvaldībā. “Mūs interesē, kāda ir pieredze citās Eiropas pilsētu pašvaldībās, kurās šāda sistēma jau ieviesta,” skaidro S.Lūriņa. Viņa uzsver, ka projekta partneru informācija ļaus izvairīties no kļūdu atkārtošanas Jelgavā. Turklāt savu artavu dos arī jelgavnieki, kuru pieredze vides pārvaldes sistēmas ieviešanā kļūs par pamatu rokasgrāmatai citām Eiropas pilsētu pašvaldībām.
Liela nozīme Jelgavas dalībai minētajā projektā bijusi pērn apstiprinātajam mūsu pilsētas vides politikas plānam un rīcības programmai. Tajā jelgavnieki beidzot noteikuši prioritārās problēmas, mērķus un konkrētus pasākumus iedzīvotāju vides kvalitātes uzlabošanai tuvākajiem gadiem. Pērn arī aktualizēta Jelgavas iedzīvotāju riska samazināšanas programma, par kuru “Ziņas” jau informēja.
Šogad Jelgava kopā ar Cēsīm un Zviedrijas pilsētu Malmi piedalās Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētā projektā labas iedzīvotāju dzīvesvietas radīšanai un dabas aizsardzībai. Jelgavniekiem tā noslēgumā būs izstrādāti divi pilsētas parku rekonstrukcijas projekti, kā arī sagatavots pieteikums nepieciešamo finanšu resursu piesaistei. “Šādi projekti tiek veidoti pēc kopējo interešu principa. Latvijai bija interese, bet zviedriem lieliska pieredze bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un lietusūdeņu savākšanā un alternatīvajā attīrīšanā,” tā S.Lūriņa. Zviedrijā realizētais projekts ir interesants ar to, ka lietusūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmantoti attīrīšanas iekārtām alternatīvi principi.
Šogad sākta līdzdalība Baltijas reģiona attīstības un ilgtspējīgas pārvaldes un enerģijas resursu izlietojuma plānošanā. Arī šajā gadījumā saņemts Eiropas Komisijas finansējums. Projektā piedalās daudzas šā reģiona valstu pilsētas, kas grupējas līdzīgu problēmu risinājumu meklējumiem.
Interesantu turpinājumu guvusi 2003. gadā Jelgavas Domes izdotā rokasgrāmata “Jelgavas dižkoki”. Joprojām no iedzīvotājiem tiek saņemta informācija par pilsētas teritorijā augošiem kokiem, kas varētu pretendēt uz dižkoka statusu.
Projektu, kuros piedalās Jelgava, protams, ir vairāk. Par realizētajiem un nākotnē plānotajiem “Ziņas” informēs tuvākajā laikā.
