Nupat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc veiktās izmeklēšanas paziņojis, ka nav pamata apgalvojumam par ekspremjera Eināra Repšes pretlikumīgo rīcību, saņemot aizdevumus nekustamo īpašumu iegādei ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.
Nupat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktās izmeklēšanas paziņojis, ka nav pamata apgalvojumam par ekspremjera Eināra Repšes pretlikumīgo rīcību, saņemot aizdevumus nekustamo īpašumu iegādei ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem. KNAB savu atbildi ir sniedzis, un tagad jāgaida (pret)reakcija no parlamentārās izmeklēšanas komisijas Repšes finansiālo darbību pārbaudei. Taču neatkarīgi no atbildes jau tagad ir skaidra 8. Saeimas nespēja izveseļoties no parlamentārā infantilisma vīrusa, kas iepriekšējā dekādē pamatīgi mazinājis Saeimas prestižu sabiedrībā.
Īsāk sakot, runa ir par stulbu, nepārdomātu un ļoti cinisku politisko mārketingu, kurā Saeimas izmeklēšanas komisiju iespējas tiek izmantotas, lai kārtotu politiskos rēķinus. Skaidrs, ka nedz Tautas partijas (TP), nedz Pirmās partijas deputāti, kas mudināja izmeklēt Repšes lietu, dziļā nopietnībā netic, ka izdosies kaut ko būtisku atrast ekspremjera nekustamo īpašumu darījumos, kuru veikšanai Repše ar pazeminātiem procentiem paņēma kredītu komercbankā. Jau pirms šīs izmeklēšanas komisijas izveides tas vairāk līdzinājās farsam nekā mēģinājumam patiešām risināt būtiskas problēmas (piemēram, kas vainīgs, ka pret Latviju pēdējo gadu laikā ierosināts tik daudz starptautisku prāvu saimnieciskajos jautājumos).
8. Saeima pierāda, ka arī TP nav neko mācījusies no nelāgās pagātnes, kad partijas līderi Šķēli un citus sabiedrotos publiski piesmēja opozicionārais “sociķis” Ādamsons, apvainojot toreizējo premjeru Šķēli pedofilijā. Jādomā, ka pedofilijas skandāls un tas, kā 7. Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisija tika pakļauta politisku rēķinu kārtošanai, vēl labu laiku paliks Latvijas tiesiskā nihilisma jaunākajā vēsturē kā spilgts uzskates materiāls. “Tautpartijieši” 7. Saeimas laikā daudz tērgāja, cik slikti Ādamsons dara un cik sliktas vispār ir šāda veida izmeklēšanas komisijas (toreiz regulāri tika tiražēts arguments par tiesu varas un likumdevēja saplūšanu, kas, redz, apdraudot tiesiskas demokrātijas pastāvēšanu), bet paši tagad nav labāki, piedaloties “aiz matiem pievilktas” lietas izmeklēšanā.
Izskatās, ka parlamentāro izmeklēšanas komisiju totāla politizācijas tendence nostiprinās, jo arī opozīcijas ierakumos sēdošais “Jaunais laiks” (“JL”) ķeras pie vecajām metodēm, proti, tās redzamākais pretkorupcijas cīnītājs Ainārs Latkovskis ierosinājis izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas pētītu pašreizējā premjera biedra Aināra Šlesera daļu pirkšanas darījumu ar nu jau dīvainu tēlu ieguvušo
SIA “Merks”. Tātad “JL” turas pie principa “dots pret dotu”. Princips primitīvs, taču arī var dot savu “pievienoto vērtību” – Šlesera diskreditēšanu.
Vārdu sakot, lai gan pagaidām izmeklēšanas komisija pret Šleseru vēl nav “uzcepta”, Saeimā veidojas postmodernas attiecības, kur divas izmeklēšanas komisijas karo viena pret otru, lai beigās saprastu, ka nav jēgas karot, jo pierādīt tik un tā neko nevar. Un zaudētājs, kā vienmēr tas notiek, kad parlamentārieši rūpējas nepārdomāti, ir daudzie “parastie” vēlētāji. Patiesībā ne jau tikai Saeimas un, galvenais, deputātu tēls cieš no šāda politiskā absurda. Zaudējums izsakāms arī skaitliskā izteiksmē, jo katrs izmeklēšanas komisijas loceklis par savu darbu saņem noteiktu atalgojumu.
Kaut kad, vēl 8. Saeimas jūsmīgajā sākumposmā, tika izstrādāts Saeimas deputātu ētikas kodekss, kas joprojām nav pieņemts. Ja nu šis kodekss tiks akceptēts, gribētos redzēt, kā tas tiks piemērots, kad kārtējā angažētā izmeklēšanas komisija pārkāps daudzus politiskās ētikas principus: izvairīšanās no demagoģijas, racionāla valsts līdzekļu taupīšana, savu kļūdu atzīšana u.tml. Šķiet, pašlaik sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Saeima” ir nospļauties uz šiem principiem.
