Latvijas Televīzija šogad svinēja 50 gadu jubileju. Piecdesmit gados jau nu vajadzēja saprast, kas ir studija un kā jāuzvedas tiešajā ēterā.
Latvijas Televīzija šogad svinēja 50 gadu jubileju. Piecdesmit gados jau nu vajadzēja saprast, kas ir studija un kā jāuzvedas tiešajā ēterā. Man žēl, ka Kārlim Streipam bija jāpiedalās LTV “balagānā” Eirovīzijas tiešraidē un jāmēģina glābt tas, kas vairs nebija glābjams.
Interesanti bija vērot, kā Latvijas pieredzējušākā televīzija mēģina telefoniski sazināties ar Turciju. Telefonsarunā Laurim Reinikam, fonā grīļojoties otram “šedevram” no “F.L.Y.”, noteikti bija jāpiemin, ka pagājušajā gadā Latviju Eirovīzijā pārstāvēja viņš. Tā vietā, lai no Turcijas dzirdētu atbildi, mēs klusumā varējām lūkoties jauno “tautas varoņu” mājas albuma kvalitātes fotogrāfijās. Protams, tehniskās kļūmes ir neizbēgamas, taču tās jau nav jāatkārto vairākkārt.
Paldies LTV vismaz par to, ka, regulāri nevietā pārtraucot ēteru no Turcijas, pa vidu tomēr bija iespēja redzēt kvalitatīvos un gaumīgos grupas “ABBA” sveicienus. Tā dēļ vien bija vērts tērēt divas stundas.
Telefonsarunā ar LTV studiju pēc pasākuma tiešraides Ivo Fomins paziņoja: “Mēs esam gandarīti, ka beidzot visa Eiropa ir dzirdējusi latviešu valodu!” Žēl, ka jau tā vāji izglītotā Eirovīzijas auditorija tiek maldināta – pagājušajā gadā ar milzīgiem panākumiem visu Eiropu izbraukāja “Skyforger”, pirms nepilna mēneša no tūres atgriezās “Pasaules gaisma”, sniedzot eiropiešiem ne tikai latviešu valodas paraugdemonstrējumu, bet arī mūziku – labu, kvalitatīvu, un pats galvenais – oriģinālu.
