Pēdējos gados līdztekus priekam par pilsētas sakopšanas aizvien augošajiem apjomiem diemžēl nākas secināt, ka daudzi Jelgavas labiekārtošanas darbi tiek veikti pavirši.
Pēdējos gados līdztekus priekam par pilsētas sakopšanas aizvien augošajiem apjomiem diemžēl nākas secināt, ka daudzi Jelgavas labiekārtošanas darbi tiek veikti pavirši. Atbildību par to it kā uzņemas projekta izpildītājs, bet ikdienā pilsētas iedzīvotājiem ar skumjām jānoraugās, kā strādnieki nesen atjaunotajās vietās darbojas atkal.
Nesen “Ziņas” rakstīja par Jāņa Čakstes pieminekli, kas kā “robinsons ticis ieskauts kūstošā sniega ūdeņu vidū”. Toreiz atbildīgie dienesti solīja veikt pārbaudes, vai ievēroti pareizie līmeņi laukuma iekārtošanas laikā. Tagad, pāris dienu pirms pilsētas svētkiem, akmenī kaltais Čakste atkal ar koši sarkanām lentām norobežots interesentu skatam. Ap pieminekli izraktās tranšejas liecina, ka kaut kas tiek labots. Kāpēc šos nozīmīgos darbus nevar izdarīt vienā reizē? Cik perspektīvi darbojas projektu izgatavotāji, saskaņotāji un izpildītāji? Rudenī ap pieminekli pussasalušā augsnē tika izveidoti pusklājenisko kadiķu stādījumi. Sākumā ar priežu mizām mulčētās lokveida dobes, kaut arī augu pārblīvētas, priecēja skatu vēl vienā sakoptā vietā pilsētas centrā. Bet, gluži kā pirms pāris gadiem ziemā Rīgas apsaimniekotājus pārsteidza tāda dabas parādība kā sniegs, šajā pavasarī, šķiet, pārsteigti par nezāļu augšanu varētu būt par apstādījumu kopšanu atbildīgie dienesti Jelgavā. Jau vairākas nedēļas skats no ziemu veiksmīgi pārcietušajiem kadiķiem izmisīgi pievēršas nezālēm zem skujeņiem. Prieku par apstādījumu vēršanos plašumā aizēno skarbās domas par to, kas un cik ļoti atbildīgs par šo daudzgadīgo stādījumu kopšanu. Taupības nolūkā uzbērtais puscentimetru biezais mizu mulčas slānis nespēj aizturēt nezāles, kas pavisam drīz parādīs, kurš dobēs ir īstenais apskates objekts un saimnieks.
Ne tikai laukums ap Čakstes pieminekli atgādina, ka kaut kas nav līdz galam izdarīts. Raizes sagādā arī ielas segums uz Driksas tilta. Pagājušajā gadā aizvien briestošie izciļņi asfaltā tika klusi likvidēti, bet tāpat kā akmeņi uz lauka tie aug arī šajā pavasarī, kājāmgājējam liekot šķietamo šķēršļu joslu veikt īpaši uzmanīgi. Varbūt pilsētas svētku programmā vajadzētu iekļaut kopīgu lūgsnu par to, lai Jelgavā nelītu lietus, jo pat nelielu nokrišņu laikā gan atjaunotie ielu un ietvju segumi, gan tilts pār Driksu liek Jelgavas plašumus salīdzināt ar Venēcijas ieliņām, zaķa lēcienā mērojot ceļu pa peļķu neskartajām vietām.
Čakste saudzīgi paklusēs par vīru rosību sev pie kājām un turpinās noraudzīties uz nezālēs ieaugušajiem kadiķu stādījumiem, bet Jelgavas caurbraucējus un viesus gan varētu izbrīnīt, cik profesionāli tiek veikti pilsētas sakārtošanas darbi laikā, kad projektu izpildei tiek rīkoti konkursi un tērētas milzīgas naudas summas. Nevajadzētu aizmirst “Mazajā princī” pausto atziņu – “mēs esam atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši”.
