Muzeju dienu – 18. maiju – Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs sagaida ar jauniem atklātņu izdevumiem, fondu jaunieguvumiem un cerībām uz zviedru grafikas dāvinājumu.
Muzeju dienu – 18. maiju – Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs sagaida ar jauniem atklātņu izdevumiem, fondu jaunieguvumiem un cerībām uz zviedru grafikas dāvinājumu.
Pastkaršu formātā reproducēti četrpadsmit Jelgavas gleznotāju darbi (to vidū – Ģederta Eliasa, Ulda Rogas, Ulda Zutera gleznas), Krišjāņa Kugras koka skulptūras attēls, muzeja ēkas fotogrāfija un septiņi dažādos laikos muzeja īpašumā nonākuši vecās Jelgavas foto. No šodienas tie papildinās apmeklētājiem iegādājamo informatīvo izdevumu un suvenīru klāstu.
Nozīmīgu jaunieguvumu – Pauļa Šulgata gleznu un divus skiču blokus – muzejs saņēmis no gleznotāja radiem. Direktores vietniece Marija Kaupere stāsta, ka P.Šulgats dzimis Jelgavā 1903. gadā. Visticamāk, viņš mācījies gleznošanas studijā un strādājis par māksliniecisko noformētāju. Mākslinieka darbu galvenā vērtība ir ne tik daudz mākslinieciska, cik kultūrvēturiska, dokumentējoša.
Krāsainās skicēs attēlota pēckara Jelgava (sākot ar 1944. gadu) un arī pilsētas apkārtne: Romas krogs, Bērze, Baložu kapi. Papildus krājumā jau esošajai P.Šulgata gleznotajai ainavai muzejs nu saņēmis gleznu, kurā attēlota karā sagrautā Jelgava.
Patīkamu pārsteigumu vakar sagādāja viesis no Zviedrijas. Stokholmietis Toms Erjans Nilsons muzejā ieradās ar priekšlikumu dāvināt 30 mūsdienu zviedru grafiķu darbu. Sarunā ar direktores vietnieci viņi vienojās, ka dāvinājums varētu notikt Nilsona kunga nākamās viesošanās laikā Jelgavā septembrī.
T.E.Nilsons ir mākslas kolekcionārs, kas savas zemes grafiķu darbus jau dāvinājis muzejiem Zviedrijā un Dānijā. Ziedojumu Jelgavai viņš skaidro ar vēlmi stiprināt vairāk nekā 10 gadu ilgās draudzības un sadarbības saites, kas viņa draudzei izveidojušās ar mūsu pilsētas baptistiem.
Līdzšinējie Jelgavas muzeja apmeklējumi viņam likuši priecāties par spēju panākt augstas mākslas un ikdienišķu vēstures liecību saskanīgu “līdzās sadzīvošanu”, kas telpu “atdzīvina” un kam viņš savā muzeju apmeklētāja pieredzē nezina daudz līdzinieku.
