Līdz ar iestāšanos ES iedzīvotājiem paveras iespējas aizstāvēt savas intereses arī Eiropas līmenī.
Līdz ar iestāšanos ES iedzīvotājiem paveras iespējas aizstāvēt savas intereses arī Eiropas līmenī. Diemžēl Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kontekstā vairāk dzirdam prognožu spēlēm raksturīgus pārspriedumus, nevis reālus plānus Latvijas pārstāvju sekmīgai darbībai Strasbūrā un Briselē.
Savas valsts interešu pārstāvniecība EP tiek nodrošināta, deputātiem darbojoties kādā no nozaru pastāvīgajām komitejām. Reizi mēnesī komitejas pārstāvis EP plenārsēdēs prezentē komitejā paveikto, pēc tam parlaments balso par priekšlikumu un tā nodošanu EP.
No komitejām, kurās varētu darboties, Latvijas pārstāvjiem lielākās pūles vajadzētu veltīt pārstāvniecības iegūšanai par mūsu valsts prioritātēm atzītās jomās. Komitejās jādarbojas nevis profesionāliem politiķiem, bet gan ar iniciatīvu apveltītiem un zinošiem speciālistiem. Latvijai aktuālākie jautājumi būtu lemjami ar nodarbinātību un reģionālo attīstību saistītās komitejās. Viena no ietekmīgākajām šajā ziņā ir Reģionālās politikas, transporta un tūrisma komiteja (RETT). Tā nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar sociāli ekonomisko atšķirību samazināšanu starp ES reģioniem. Darbojoties RETT, iespējams piedalīties reģionālās politikas plānu un projektu izstrādāšanā, ieviešanā un izvērtēšanā. Komitejā tiek risinātas nomaļo reģionu (tādu kā Latgale) problēmas, izmantojot mums jau pazīstamos Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fondu instrumentus. Šī komiteja veido sadarbību ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ņemot vērā to ieteikumus ES reģionālās politikas izstrādē. Piemēram, aprīlī tika atbalstīti reģionālās komitejas Vācijas ziņotāju M.Šneidera un Vito d’Ambrosio ieteikumi palielināt ES fondu pieejamību. Tika ieteikts, nosakot fondu naudas ieguvējus, lielāku uzmanību pievērst bezdarba un reģionālās attīstības jautājumiem. RETT izteica gatavību papildināt strukturālo fondu saņemšanas nosacījumus ar noteikumiem, kas veicinātu attīstību un jaunu darbavietu radīšanu mazāk attīstītās valstīs un reģionos.
Uzmanība būtu jāvelta arī iespējām iesaistīties Nodarbinātības un sociālo jautājumu komitejā (EMPL), kas ir atbildīga par jautājumiem, kas attiecas uz nodarbinātības politiku, ieskaitot pasākumu cīņai ar bezdarbu un jaunu darbavietu radīšanu. Šajā komitejā tiek skatīti jautājumi par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī algu un pensiju politiku.
Nodarbinātības un sociālo jautājumu komiteja par aktuālu izvirzījusi jauniešu nodarbinātības jautājumu, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu rūpēties, lai jauniešiem neatkarīgi no to izglītības būtu iespējams atrast savu pirmo darbavietu. Uzmanība tiek pievērsta arī sieviešu nodarbinātībai, nodrošinot jaunām sievietēm pieeju darbavietām, kas tradicionāli rezervētas vīriešiem, kā arī palīdzot viņām pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū pēc bērna piedzimšanas.
Iedziļinoties Briseles jautājumu aktualizēšanas un lēmumu pieņemšanas shēmā, ir skaidrs, ka, darbojoties EP, arī katram deputātam iespējams ietekmēt ikvienu iedzīvotāju personīgi skarošu jautājumu aktualizēšanu un/vai atbalstīšanu. EP procedūras ļauj pat vienam deputātam izvirzīt jautājumus izskatīšanai parlamentā (pretēji tam, kā noteikts Latvijas parlamentā, kur nepieciešams savākt noteiktu skaitu deputātu parakstu).
