Mēdz teikt, ka ūdens un zivis nomierina cilvēku, rada harmoniju un ir lielisks relaksācijas līdzeklis.
Mēdz teikt, ka ūdens un zivis nomierina cilvēku, rada harmoniju un ir lielisks relaksācijas līdzeklis. Akvāriju ar zivtiņām var atļauties katrs. Taču, tāpat kā kaķiem un suņiem, arī zivīm ir nepieciešama saimnieka uzmanību, atbildība un rūpes.
Iekārtojot akvāriju, izvēlēties zivtiņas un to iedzīvi ieteicams pašam. Akvārijam nav jābūt lielam, prieku vairos pat nelielā stikla traukā iekārtota mājvieta vienai zelta zivtiņai.
Akvārijs pareizajā vietā
Vispirms noteikti aplūkojiet istabu, kurā mitināsies zivtiņas. Telpa nedrīkst būt trokšņaina un saulaina.
Veikala “Fauna” pārdevēja Maija stāsta, ka vispiemērotākais ir tradicionālais taisnstūrveida akvārijs, kas jānovieto istabā pretējā pusē logam un tālāk no radiatoriem. Ja to noliks pie loga, ūdens sasils un zivīm būs pārāk karsti. Turklāt akvārijā pārmēru savairosies zaļās aļģes. Ieteicams izvēlēties organiskā stikla akvāriju – tas ir izturīgāks, izskatīgāks un arī lētāks. Plastmasas mītne tīrot ātrāk saskrāpējas un zaudē spīdumu.
Modē vairs nav stikla akvāriji ar metāla lenķveida rāmi, kas ātri rūsē un laiž cauri ūdeni. Nereti pircēji iegādājas akvāriju ar dekoratīviem ornamentiem un zīmējumiem, taču tādus traukus ir grūtāk kopt. Vispiemērotākais nelieliem dzīvokļiem ir 60 cm garš, 30 cm plats un 30 cm dziļš akvārijs. Ja vietas vairāk, var atļauties arī lielāku – attiecīgi 90, 40, 40 cm. Piepildīts ar ūdeni, akvārijs būs smags, tādēļ jāpārliecinās, vai to izturēs virsma, uz kuras tas atradīsies. Speciālisti iesaka akvāriju ar vāku, jo tas pasargās lielāku zivtiņu “izbēgšanu”. Desmit litru akvārijā vietas pietiks vienai zelta zivtiņai vai piecām līdz septiņām nelielām māsiņām, kas nav garākas par sešiem centimetriem.
Grants un rotājumi
Taupīgāki saimnieki akvārijam paši var salasīt akmentiņus, gliemežvāciņus, iebērt parasto granti un izkārtot tos akvārijā. Pirms to darīt, akmeņi, pludmalē salasītie gliemežvāki, no jūras izskalotie koka gabali tekošā ūdenī rūpīgi jānomazgā. Speciālisti gan tomēr iesaka izmantot speciālo rupjo akvārija granti. Krāsainā grants akvārijam atņems dabiskumu. Granti ber apmēram piecus centimetrus biezā kārtā ar nelielu slīpumu no akvārija aizmugures uz priekšpusi.
Lielākā akvārijā var ielikt arī lielākus akmeņus un rotājumus. Parasti izmanto plāksnes ar zemūdens ainām, kas nostiprinātas akvārija mugurpusē. Tās paslēps visu, kas atrodas aiz tā. Mākslīgās pilis zivju mājvietu padarīs vēl interesantāku, bet iemītniecēm dos patvērumu no tiešiem saules stariem un uzbāzīgiem skatītājiem.
Pirms ūdens ieliešanas mazākus akmentiņus var salīmēt, veidojot akmens krāvumus. Ūdeni lej tikai tad, kad līme nožuvusi.
Gaišs, silts, slapjš
Kad akvārijā iebērta grants un salikti vajadzīgie rotājumi, kuru nedrīkst būt pārāk daudz, lai neaizņemtu zivīm vajadzīgo vietu peldēšanai, varam rīkoties ar elektroierīcēm, kas arī ir akvārija neatņemama daļa. Lai darbinātu mazu iekšēju vai ārēju filtru, var izmantot gaisa sūkni, turklāt to var sadalīt tā, lai daļa gaisa ietu cauri īpašiem gaisu caurlaidīgiem akmeņiem. Jāuzmana, lai gaisa sūknis atrastos virs ūdens līmeņa vai arī tam būtu vārstulis, kas neļautu ūdenim iekļūt sūknī, kad tas izslēgts. Akvārijā ieliekams arī speciāls apgaismojums. Maija stāsta, ka apmēram 12 stundu dienā lampām jābūt ieslēgtām. Ap desmitiem no rīta tās jāieslēdz, bet vakarā desmitos jāizslēdz, jo zivīm tad iestājas miera periods.
Kādu ūdeni lietot
Akvāriju vislabāk pildīt ar filtrētu vai diennakti nostādinātu ūdeni, lai tas būtu atbrīvots no hlora. Veikalos nopērkams arī speciāls stresa noņemšanas šķidrums zivīm “Aqutans”, ko piepilina ūdenim. Tas saista kaitīgos metālu jonus, neitralizē sāļu šķīdumus un aktīvo hloru. Deva – 50 ml uz 20 l ūdens.
Ūdens akvārijā jāmaina vismaz reizi vai divas mēnesī. Tā temperatūrai jābūt ap 24 līdz 26 grādiem. Jo akvārijā mazāk iemītnieku, jo retāk var mainīt ūdeni. Vienkārši liet ūdeni akvārijā nevajadzētu, jo tā var izjaukt grants kārtojumu, tādēļ vislabāk uz grants uzlikt tasīti un ūdeni taisnā strūklā liet uz tās.
Ja esat izvēlējušies iekšējo ūdens filtru, akvārijā vispirms jāieliek filtrs un tikai tad jāieber grants un jāielej ūdens.
Bieži vien zivju mājvietās tiek izmantoti mākslīgie augi. Var lietot arī dabīgos zaļumus, bet, tikko kā ūdens sāk zaudēt dabiskās barības vielas, daudzi dzīvie augi aiziet bojā. Tomēr tiem ir arī priekšrocības – vide akvārijā izskatās dabiskāka un augi ūdeni papildina ar skābekli. Arī zivīm dabīgie augi patīk, jo tos var paskrubināt.
Draudzenes – zivis
Vispieprasītākās akvāriju zivis ir zelta zivtiņas. Ne vienmēr tās ir zelta krāsā, ir arī citādas. Guppi – sešus centimetrus garas, skaistas, raibām astēm. Iecienīts arī neons – zilganas un sārtas, nelielas. Skaistas arī dažādu krāsu pecīlijas. Zivis var sadzīvot vairākas kopā. Jāraugās tikai, lai akvārijā mitinātos sieviešu un vīriešu kārtas zivis un to nebūtu pārāk daudz.
Ko darīt: izvēlēties vienu vai vairākas?
Maija uzskata, ka interesantāk ir vairākām zivtiņām, tomēr nereti gadās, ka kāda ir agresīva. Tāpēc jaunās draudzenes jānovēro, īpaši, ja kādai pamana saplēstas spuras. Lēnākās un mazāk izturīgās šķeltastes labāk turēt kopā ar tādām pašām lēnajām šķeltastēm. Nevajag aizmirst, ka zivis aug, tāpēc sākumā nav ieteicams iegādāties par daudz.
Pārnestas mājā, zivis uzreiz nedrīkst ielaist akvārijā. Jāatver maisiņa gals un ar visu maisiņu zivis jāieliek akvārijā apmēram uz 20 minūtēm, kamēr izlīdzinās ūdens temperatūra maisiņā un akvārijā. Tad saudzīgi tās ielaiž jaunajā mājā. Vispirms zivis kādu laiku vajadzētu paturēt karantīnā, lai pārliecinātos, vai tās ir veselas. Zivis nedrīkst ņemt rokās, jo zvīņas ir ļoti trauslas. Izvilkt zivi no akvārija var ar tīru trauciņu.
Tikai speciāla barība
Ielaižot zivis akvārijā, nedaudz jānogaida, lai tās aprod ar savu jauno mājvietu. Tikai tad var barot. Veikalā nopērkama speciāla zivju barība. Sākumā – pavisam nedaudz. Ar cilvēka pārtiku, piemēram, maizi, zivtiņas nevajag barot, tā viegli izplatās slimības un tiek piesārņots ūdens. Zivju pārbarošana ir viens no biežākajiem to miršanas iemesliem. Barība jāieber tik daudz, cik zivis var apēst piecās līdz desmit minūtēs. Tās jābaro vienu vai divas reizes dienā.
Nekas ļauns nenotiks, ja aizbraucot dažas dienas zivis atstāsiet vienas, īpaši, ja tas ir apdzīvots akvārijs, kurā uzkrājies zināms daudzums dabiskā organiskā materiāla, kas papildina zivju barības devu. Iespējams iegādāties pat automātisko barotavu, kas noteiktā laikā iebērs zivīm vajadzīgo barības devu.
***
Vai jūs zinājāt, ka
Zivju slimības pazīmes ir apetītes zudums, novājēšana vai uzpūšanās, gaisa tveršana pie ūdens virsmas, dīvaina izturēšanās peldot, neparasti veidojumi uz ādas, lipīgi izdalījumi pie anālās atveres.
Parasto zelta zivtiņu dzīves ilgums ir 25 gadi, citu – vidēji līdz 20 gadiem.
Mielojoties zivis nebūt “nenostājas uz galvas”, lai satvertu barību. Tās savu apakšžokli izbīda uz āru un, to kustinot, uzlasa drupačas no akvārija apakšas.
Zivis mēdz būt agresīvas, īpaši riesta laikā.
Plēsīgās nedrīkst turēt vienā akvārijā ar mierīgajām zivtiņām.
Uz katriem 60 kvadrātcentimetriem ūdens virsmas pieļaujams 2,5 cm zivs ķermeņa garuma, neskaitot asti. Svarīgi, lai iemītniecēm akvārijā nebūtu pa šauru.
Zivīm nav ne acu plakstiņu, ne varavīksnenes, tādēļ tām nepatīk strauja apgaismojuma maiņa. Tiklīdz ieslēdz apgaismojumu, pirmajā mirklī zivtiņas cenšas paslēpties.
Zivis ir ļoti jutīgas pret ūdens vibrāciju, ko tās uztver ar laterālās līnijas sensoru, ko var saredzēt kā smalku līniju pār abiem zivs sāniem.
Tvaiki un izgarojumi var kaitēt zivīm, tādēļ akvārija tuvumā jāizvairās lietot krāsas, lakas vai dezinfekcijas līdzekļus. Sevišķi kaitīgi ir izsmidzināmie insekticīdi.
Izmantoti grāmatas “Zelta zivtiņa” padomi
