«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Jelgavā viesojās Zviedrijas pilsētas Nakas pašvaldības pārstāvji.
“Ziņas” jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Jelgavā viesojās Zviedrijas pilsētas Nakas pašvaldības pārstāvji. Kāda bijusi līdzšinējā pilsētu sadarbība un kas paredzēts tuvākajā nākotnē, “Ziņas” vaicāja Nakas pašvaldības Vides departamenta vadītājam Guldbrantam Skjonbergam.
Kā sākās sadarbība starp Naku un Jelgavu?
Mūsu pilsētas pārstāvji pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija otrā ārvalstu delegācija, kas jau 1990. gadā ieradās Jelgavā. Tolaik meklējām sadarbības partneri Baltijas jūras otrajā krastā, un jelgavnieki izrādīja vislielāko interesi. Turklāt Nakā iedzīvotāju skaits ir gandrīz tāds pats kā Jelgavā un tā arī atrodas netālu no valsts galvaspilsētas, kas ir lielākā darba devēja pilsētas iedzīvotājiem. Ar Stokholmu mūs saista dzīva autobusu satiksme un piepilsētas vilcieni. Vienīgā atšķirība – Naka atrodas jūras krastā. Mūsu pilsētu par dzīvesvietu izvēlējušies vairāki Zviedrijas ministri, slaveni mākslinieki un rakstnieki.
Jūs Jelgavā neesat pirmoreiz. Vai redzat pārmaiņas?
Uz vietas dzīvojot, pārmaiņas vienmēr liekas nenozīmīgas un tās notiek pārāk lēni. Uz Jelgavu braucu regulāri, tāpēc varu teikt, ka salīdzinājumā ar 1990. gadu, kad biju te pirmo reizi, šī ir pilnīgi cita pilsēta.
Kāds ir jūsu vizītes mērķis?
Pašreizējais projekts, kurā piedalās arī citas Baltijas jūras valstis, paredz izstrādāt Jelgavā ilgtspējīgas vides pārvaldes modeli, kas nākotnē nodrošinās daudz labvēlīgākus dzīves apstākļus. Šoreiz nekādus grandiozus lēmumus pieņemt negrasāmies. Ar speciālistiem pārrunāsim vides pārvaldes jautājumus, īpaši saistībā ar līdzšinējiem un topošajiem rūpniecības uzņēmumiem. Baltijas jūras krastos iedzīvotājiem drošu pilsētu nav nemaz tik daudz. Jelgava ir viena no tām, kur šajā jomā darīts ļoti daudz.
Cik drošs jūtaties Jelgavā?
Līdz šim nav gadījies nekas tāds, kas liktu justies citādi kā mājās. Protams, satiksmes organizācija pie jums ir atšķirīga. Mums ir daudz vairāk velosipēdistu celiņu, luksofori apgādāti ar skaņas signāliem. Nakā labi strādā ceļu policija, tāpēc satiksmes drošība ir augsta un nav iedomājams, ka jauniešiem ienāktu prātā sarīkot ātrumsacensības pilsētas ielās. Naka ir to astoņdesmit pasaules pilsētu skaitā, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija atzinusi par iedzīvotājiem drošām. Tas attiecas ne tikai uz sabiedrisko drošību, bet arī uz iedzīvotājiem drošu un veselīgu dzīves vidi.
Vai Latvijas uzņemšana ES ietekmēs nākotnes sadarbību?
Ļoti ietekmēs: mūsu sadarbība būs daudz vienkāršāka. Šogad sākto projektu finansē Eiropas Komisija, un to paredzēts pabeigt 2006. gadā, tāpēc tā izpildi netraucēs daudzi līdzšinējie birokrātiskie šķēršļi.
Kāda ir Nakas pieredze Eiropas naudas izmantošanā?
Mūsu pašvaldība saņēmusi ievērojamus līdzekļus infrastruktūras un komunikāciju tīklu sakārtošanai. Īpaši gribu uzsvērt, ka izdevās piesaistīt lielus līdzekļus vides aizsardzības jautājumu risināšanai. Domāju, mūsu pieredze šajā jomā ir ļoti svarīga Jelgavai.
Kā Nakas pašvaldība iesaista iedzīvotājus svarīgu lēmumu pieņemšanā?
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ir gadījumos, kad tas tieši skar viņu intereses, piemēram, ielu remonts, infrastruktūras sakārtošana dzīvesvietas tuvumā. Kad vēlējāmies uzlabot skolēnu nokļūšanu mācību iestādēs, izmantojām tiešo saiti ar skolu un tālāk ar vecākiem. Stratēģisko pilsētas plānu apspriešanā izmantojam iespējas, ko piedāvā modernās tehnoloģijas, piemēram, viedokļu un priekšlikumu izteikšanu internetā. Kad kāds lēmums tiek piedāvāts izskatīšanai Nakas deputātiem komitejās, to ievietojam pilsētas mājas lapā. Katru rudeni nedēļu pirms pilsētas budžeta pieņemšanas notiek plašas diskusijas, iesaistot arī Nakas iedzīvotājus. Tajās reti saskaramies ar iedzīvotāju plašāku skatījumu uz tālāko pilsētas attīstību. Vairāk uzmanības tiek pievērsts savam pagalmam un ielai. Turklāt, jo vairāk iesaistām iedzīvotājus apspriešanā, jo neapmierinātāki ar padarīto viņi paliek.
Pēc dažām dienām Jelgavā svinēsim Pilsētas svētkus. Vai līdzīgi pasākumi notiek arī Nakā?
Vēsturiski Naka izveidojusies, saplūstot trijām pašvaldībām. Tāpēc joprojām izjūtam, ka daudzi iedzīvotāji sevi neidentificē kā savas pilsētas iemītniekus. Ļoti apskaužam jelgavniekus, ka viņi jau vairākus gadus šādus svētkus rīko. Tas ļauj būt piederīgiem savai pilsētai.
***
Jelgavas mērs Andris Rāviņš par sadarbību ar Nakas pilsētas pašvaldību:
Jelgavas pašvaldība administrācijas darbā ievieš ISO 9001 standartu, un Nakas pieredze mums lieti noder. Tas saistīts arī ar ilgtspējīgu pilsētas pārvaldi drošas vides jautājumos. Pagaidām Latvijā līdz ar Liepāju šajā darbā esam līderi.
No Nakas esam pārņēmuši pieredzi dzeramā ūdens tarifa veidošanā. Tur tas sastāv no divām daļām: pastāvīgā maksājuma katru mēnesi un mainīgās daļas.
***
Fakti
Iedzīvotāju skaits
77 470 (2003. gadā)
Darba meklētāji
1268 (2003. gada martā)
Vidējais ienākumu līmenis
279 000 zviedru kronas
Lielākie uzņēmumi
ABB Building Systems AB, Casco Products AB, Ericsson AB, Swebus AB un Telia AB.
Pašvaldības pārvalde
Iedzīvotāji līdz ar parlamenta un novada deputātiem vēlēšanās reizi 4 gados ievēl 61 deputātu, kas savukārt apstiprina Nakas padomi. Pašreiz padomē ievēlēti sešu partiju pārstāvji. Vairākumu veido konservatīvās (23), liberālās (10) un sociāldemokrātiskās (16) partijas pārstāvji. Bez tām par deputātiem ievēlēti kristīgo demokrātu (4), kreisās partijas (4) un zaļās partijas (4) pārstāvji.
Municipālā padome sanāk reizi mēnesī. Ikdienā deputāti darbojas 11 komitejās. Tajās vadītājs pārstāv politisko vairākumu, bet vietnieka pienākumus izpilda opozīcijas pārstāvis. Četri deputāti izpilda algotu darbu pašvaldībā.
Pašvaldības atbildība
Skolas, bērnu veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, bibliotēkas, parki, vides aizsardzības pasākumi, iedzīvotāju dzīvesvietas uzlabošana, mājokļu un rūpniecības objektu plānošana.
Pašvaldības aprūpē esošo ceļu garums (km): 291,2
Ūdens patēriņš (kopējais m3): 6452000
Atkritumu daudzums (uz 1 iedzīvotāju gadā): 437,6 kg
Sporta laukumi: 6
Laukumi spēlēm ar bumbu: 13
Golfa laukumi: 2
Skeitparki (atklātie un slēgtie): 6
Pašvaldības tenisa korti: 8
Skrējēju celiņi: 7
Peldvietas: 20
Peldbaseini: 2
Jauniešu rekreācijas centri: 7
Bibliotēkas: 7.
