Latvijas pirmās līgas futbola čempionāta kārtējā spēlē «Jelgava» pārliecinoši zaudēja pieredzes bagātajai Valmieras komandai, lai gan mača divas trešdaļas mūsu futbolisti šķita līdzvērtīgi pretinieki valmieriešiem.
Latvijas pirmās līgas futbola čempionāta kārtējā spēlē “Jelgava” pārliecinoši zaudēja pieredzes bagātajai Valmieras komandai, lai gan mača divas trešdaļas mūsu futbolisti šķita līdzvērtīgi pretinieki valmieriešiem.
Valmieras kluba viesošanās “Daugavas” stadionā šoreiz bija pulcējusi kuplāku līdzjutēju pulku nekā iepriekšējās reizēs. Tas arī saprotams – tā kā Valmieras futbols dažādu materiālu un organizatorisku likstu dēļ šogad vairs nav pārstāvēts Latvijas virslīgā, “Jelgavas” futbolistu sestdienas pretinieki – pirmās līgas klubs “Valmiera” – uzskatāmi par šīs futbola tradīcijām bagātās pilsētas galveno komandu.
Kaut gan “Jelgavas” treneris Dainis Kazakēvičs bažījās par vairāku pamata spēlētāju traumām, gan viņa, gan arī trenera Valērija Minaltas pirmsspēles noskaņojums bija kaujiniecisks – cīnīsimies! Šo apņemšanos mājinieku futbolisti arī vairāk vai mazāk sekmīgi pildīja. Diemžēl tikai līdz pārtraukumam…
Gandrīz visu pirmo puslaiku spēkošanās ritēja galvenokārt laukuma vidusdaļā, un abu komandu vārtsargiem nācās garlaikoties. Spēle gan pamazām kļuva abpusēji arvien nervozāka, un arvien biežāk tajā nācās iejaukties tiesnesim. Īpaši šajā jomā sāka izcelties jelgavnieku aizsargs Aleksandrs Kačanovs, kas 24. minūtē nopelnīja sev pirmo dzelteno kartīti.
Varbūt pirmais puslaiks tā arī beigtos bez vārtu guvuma, ja vien 40. minūtē rupji nekļūdītos mājinieku vārtsargs Dainis Vītols, šķietami vienkāršā situācijā nespēdams satvert pa laukumu lēkājošu bumbu. Klāt piesteidzās valmierietis Niks Savalnieks – un 0:1. Labi, ka jau nākamajā uzbrukumā jelgavnieku uzbrucējs Antons Bakaņins ar galvu raidīja bumbu valmieriešu vārtos. Diemžēl tovakar tas bija vienīgais prieka mirklis “Jelgavas” līdzjutējiem.
Otrajā puslaikā laukumā uznāca jelgavnieku pussargs Gints Freimanis, un īsu brīdi likās, ka mājinieku spēle sāk aktivizēties. Tomēr pirmie pie vārtu guvuma tika viesi – 58. minūtē pēc stūra sitiena izspēles burzmā pie bumbas pirmais tika viens no pieredzējušākajiem vīriem laukumā “Valmieras” aizsargs Rolands Kragliks – 1:2.
“Jelgavas” futbolistus šāds rezultāts, protams, neapmierināja, un turpmākajās 10 minūtēs mājinieki centās to izlīdzināt. Taču vai nu bumba nenonāca līdz izšķirošajam sitienam, vai to atvairīja viesu vārtsargs Marks Bogdanovs (pēc Viktora Rezjapkina izpildītā soda sitiena no 25 m).
Kas neizdevās mājiniekiem, tas izdevās viesiem. 67. minūtē aizsargu saminstināšanos “Jelgavas” vārtu priekšā precīzi izmantoja valmierietis Alvis Dubovs – 1:3.
Lai gan līdz mača beigām vēl palika samērā daudz laika, var teikt, ka tā liktenis bija izšķirts. Spēle kļuva arvien rupjāka, un tiesnesis turpināja dāļāt dzeltenās kartiņas, kamēr 79. minūtē otro brīdinājumu un līdz ar to noraidījumu no laukuma saņēma A.Kačanovs. Protams, jelgavnieku palikšana mazākumā tikai vairoja “Valmieras” uzbrukuma spēku. 81. minūtē ar roku savā soda laukumā nospēlēja mūsu aizsargs, un valmierietis Genādijs Rogovs precīzi realizēja 11 metru soda sitienu – 1:4. Punktu spēlei pielika Artjoms Kuzņecovs, kas vārtu guvumā pārvērta valmieriešu veterāna Dzintara Savalnieka izpildīto stūra sitienu – 1:5.
Piedzīvota īsta sagrāve, lai gan spēles divas trešdaļas “Jelgavas” futbolisti bija līdzvērtīgi pretinieki valmieriešiem. Nepārliecinoši nospēlēja arī mūsu vārtsargs, kuram gan šī bija pirmā spēle pēc ilgāka pārtraukuma (ja neskaita dažas minūtes iepriekšējās spēles beigās). Jācer, ka tiks izdarīti pareizie secinājumi un turpmāk “Jelgavas” futbolisti atkal varēs iepriecināt līdzjutējus. Nākamajā kārtā jelgavnieki spēlēs Balvos, bet savā laukumā spēle “Jelgavas” komandai paredzēta 28. maijā.
