Anna Joņeva, Ekspertīzes un kadastra daļas vadītāja: Kad sākām strādāt, pilsētā darbojās krietni vairāk lielo rūpnīcu, rajonā bija daudz fermu.
Anna Joņeva, Ekspertīzes un kadastra daļas vadītāja
Kad sākām strādāt, pilsētā darbojās krietni vairāk lielo rūpnīcu, rajonā bija daudz fermu. Vides piesārņojums bija lielāks.
Ekspertīzes un kadastra nodaļa izsniedz atļaujas dabas resursu izmantošanai un piesārņojuma kontrolei, piemēram, grants karjeru un pazemes un virszemes ūdens izmantošanai. Daudzi grants karjeri, kur tagad ir peldētavas, bija pārvērsti par atkritumu izgāztuvēm. Tā bija liela problēma, jo rajonā bija 40 nelegālu izgāztuvju. To skaits tagad ir samazinājies. Patlaban notiek atkritumu poligona Brakšķos projekta izstrāde.
Felikss Briedis, laboratorijas vadītājs
Kad sākām darbu pārvaldē, šeit bija ļoti liels haoss. Cilvēku attieksme arī bija cita, piemēram, par notekūdeņiem neviens nedomāja. Valdīja uzskats, lūk, tur, aiz robežas (Krievijā) valda aplama kārtība, bet pie mums gan viss ir labi!
Vides stāvoklis 15 gados uzlabojies, darba gan kļuvis vairāk, jo kontrole ir intensīvāka. ES normas ir pat mazliet mīkstākas nekā padomju laikos. Liela daļa darba pienākumu saistīta ar akreditāciju un kvalitātes sistēmas sakārtošanu, kas devusi arī pozitīvu efektu – varam paši sevi kontrolēt un pierādīt pārbaudes rezultātus jebkuram paraugam. Šai ziņā problēmu nav.
Mārīte Bērziņa
Strādāt sākām no nekā. Pirmās analīzes veicām uz rakstāmgalda – salikām kolbiņas un darījām, jo no mums prasīja rezultātu. Tagad ir kvalitatīvas iekārtas, vairāk kļuvis pienākumu. Domāju, arī mūsu darba rezultātā ūdens analīzes kļuvušas pozitīvākas, piesārņojums mazinājies. Akreditācija nozīmēja ne tikai lielu sagatavošanās darbu, bet arī pārliecību, ka strādājam pareizi un dodam ticamus rezultātus.
Saruna ar Jāni Laizānu,
SIA “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektoru
Jauns liels projekts
Patlaban strādājam pie projekta “Ūdens attīstība Jelgavā” realizācijas. Tā pirmajā kārtā tiks likvidēti visi kolektori, no kuriem atklātās ūdenstilpēs ieplūst neattīrīti notekūdeņi. Otra kārta – no jauna tiks uzbūvētas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, jo vecās ir morāli un fiziski nolietojušās. Tā kā esam ES dalībvalsts, notekūdeņu attīrīšanai nāk klāt papildu nosacījums – jāatdala nitrāti un fosfors, to arī realizēsim jaunajās ietaisēs.
Celtniecība notiks turpat – Lapskalna ielā –, jo tehnoloģijas tiktāl attīstījušās, ka paredzam iekļauties mums atvēlētajā zemesgabalā.
Vai neattīrīti notekūdeņu vēl tiek ievadīti atklātās ūdenstilpēs?
Tas notiek gan. Īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma bija jāpārbūvē seši kilometri kanalizācijas kolektoru, lai visus notekūdeņus varētu aizvadīt uz bioloģiskām attīrīšanas ierīcēm. No plānotā izbūvēti tikai pusotra kilometra. Tā kā naudas nepietika, darbi netika turpināti. Apmēram 15 procentu neattīrīto notekūdeņu nokļūst Driksā. Lielupe gan gadu gaitā kļuvusi tīrāka, jo samazinājušies lauksaimniecības darbu apjomi.
