Saruna ar Gunāru Bubuli, SIA «Kulk» valdes priekšsēdētāju.
Saruna ar Gunāru Bubuli, SIA “Kulk” valdes priekšsēdētāju
Vides sakārtošanas aktualitātes
Iesākumā noteikti vēlētos pieminēt projektu, kas top par Eiropas naudu, – Zemgales reģiona jaunā atkritumu poligona būvniecību. Patlaban tiek veikti priekšdarbi, kas saistīti ar pieteikuma sagatavošanu atbilstīgi ES likumdošanai.
Gan mūsu uzņēmumam, gan jelgavniekiem aktuāls ir jautājums par organizāciju un iedzīvotāju, kas rada atkritumus, aptveršanu un iesaistīšanu to savākšanā. Diemžēl daļa atkritumu joprojām nonāk vietās, kur tas nav paredzēts, – mežos, grāvjos, parkos, brīvajos laukumos pilsētā, kuriem joprojām nav saimnieka. Ir pat tradicionālas vietas, kur atkritumus ved gadu no gada.
Likumdošana šai ziņā ir sakārtota, likums paredz, ka katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kas ir atkritumu radītājs, ir pienākums noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju par atkritumu izvešanu. Par likuma nepildīšanu paredzēta administratīvā atbildība. Ir virkne firmu un privātmāju, kas no līguma slēgšanas izvairās. Ja arī tas tiek noslēgts, cilvēki par katru cenu cenšas pierādīt, ka atkritumu ir ļoti maz. Tie nonāk, kur nevajag, vai arī tiek vesti uz konteineriem daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Nelien svešā konteinerā!
Nesen bija gadījums – daudzdzīvokļu mājas pagalmā parādījās vieglā mašīna, no tās izkāpa eleganta dāma, izmeta atkritumus un aizbrauca. Iedzīvotāji bija pierakstījuši numuru. Sākām interesēties, izrādās, mašīna reģistrēta Rīgā, dāma strādā kādā firmā galvaspilsētā… Neizprotama situācija!
Gribētu pievērst iedzīvotāju uzmanību – ja par atkritumu izvešanu jāmaksā, tad jāmaksā visiem!
Dalītā atkritumu vākšana
Noteiktās vietās pilsētā atrodas konteineri papīram un stiklam, bet situācija mūs neapmierina. Kādu laiku Jelgavas centrā darbojās iepirkšanas punkts, kur pieņēma dažādas otrreizējās izejvielas, bet dažādu apstākļu dēļ to slēdza.
Esam iecerējuši izveidot savā teritorijā Dobeles šosejā parauglaukumu, kur iedzīvotāji varēs par velti izmest stiklu, papīru, metālu, vecu sadzīves tehniku utt. Zemgales reģiona atkritumu apsaimniekotāji sagatavojuši projektu ES finansējumam par dalītās atkritumu vākšanas laukumu izveidi pilsētā (reģionā paredzēts ap 400 vienību). Dalītie konteineri un laukumu izveide maksā diezgan bargu naudu.
Ja runājam par dalīto atkritumu vākšanu, papīram, metālam un kartonam noiets ir labs – problēmu nav. Pārējam atrast vietu, kur nodot, nav tik viegli – viss atkarīgs no tirgus situācijas. Kaut gan darbojas likums par iepakojumu un ir divas organizācijas, kas to realizē, – Zaļais punkts un Zaļā josta –, kā arī likums paredz zināmas dotācijas, tomēr ir problēmas.
Minētie uzlabojumi – atkritumu poligoni un dalītā atkritumu vākšana – noteikti palielinās maksu par atkritumu izvešanu, un ar to noteikti būtu jārēķinās.
Saruna ar Juri Vidži, Jelgavas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma “Nekustamā īpašuma pārvalde” direktoru
Jelgavas ēkas. Kas mums īsti pieder ?
Mūsu pārvaldes pārraudzībā ir 468 mājas, no tām 152 pirms kara celtās (25 koka, 112 mūra). Vecākā ir 1800. gadā būvēta mūra ēka.
Padomju laika māju renovācija un siltināšana ir nozīmīga mūsu pārvaldes problēma un arī ikdienas darbs. Nami neatbilst mūsu klimatiskajai zonai, tāpēc tie jāsiltina, jānomaina nokalpojušie logi, tām nepieciešama renovācija.
Vecās ēkas un krāsns apkure
Svarīga problēma ir vecās mājas ar krāsns apkuri… Daudzi tās uzskata par lētām un izdevīgām, bet tas nebūt tā nav. Jo vecāka un mazāka ir māja, jo lielākas ir viena kvadrātmetra uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas. Maldīgs ir arī uzskats, ka centrālapkure ir dārgāka par krāsns apkuri. Mūrīšu, skursteņu, plīšu un krāšņu apsaimniekošana izmaksā krietni vairāk.
Protams, daudz kas ir atkarīgs no pareizas ekspluatācijas. Arī malkas cenas ir ievērojami cēlušās. Mājās ar krāsns apkuri vēlas dzīvot maznodrošinātie cilvēki, bet uzturēšanās tajās izmaksā gandrīz vairāk nekā dzīvoklī. Labs šā jautājuma risinājums būtu normatīviem atbilstošs lēts dzīvoklis un noteikti ar centralizēto siltumapgādi. Ja koka ēkas nav pirms kara celtās un arhitektūras piemineklis, tās pilsētā būtu jālikvidē.
Naudas lietas
Katrai mājai, kas ir mūsu pārvaldījumā, uzskaitām ieņēmumus un izdevumus, par katru namu ir zināmi nepieciešamākie tur veicamie darbi. Ar atsevišķiem izņēmumiem mums ir labs kontakts ar visu apsaimniekojamo māju iedzīvotājiem un īrniekiem.
NĪP darbības pamatprincips ir viens – cik naudas ir, tik arī jādara! Ne jau maksa par kvadrātmetru nosaka apsaimniekošanas efektivitāti, bet gan tas, cik no šīs naudas atgriežas atpakaļ īrniekiem. Piemēram, ja par kvadrātmetru jāmaksā Ls 0,17 un mēs atdodam Ls 0,07, par efektivitāti runāt nevar, bet, ja atpakaļ atnāk Ls 0,14, tas ir labs rādītājs.
Sētnieki. Jelgavas putekļainās ielas
Ielas mūsu pārvaldi varbūt neinteresē tieši. Sētnieki var tīrīt, cik grib, taču, ja netiek novērsts netīrumu rašanās cēlonis, darbs ir pusdarīts. Vēlos uzteikt mūsu sētniekus. Viņu darbu iedzīvotāji spēj novērtēt paši. Sētnieki strādā apzinīgi, ielas ir sakoptas.
