Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš savā amatā strādā gandrīz divus mēnešus. Par šajā laikā paveikto un plāniem – ministra sarunā ar «Zemgales Ziņu» komentētāju Edgaru Sauku.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš savā amatā strādā gandrīz divus mēnešus. Par šajā laikā paveikto un plāniem – ministra sarunā ar “Zemgales Ziņu” komentētāju Edgaru Sauku.
“Zemgales Ziņām” bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis apgalvoja, ka jūsu lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Kārļa Ketnera nomainīšanu ir politisku apsvērumu vadīts. Vai jūs tam piekrītat?
Tas nekādā ziņā nebija saistīts ar to, ko apgalvo V.Dombrovskis. K.Ketners ir labs kā akadēmiski izglītots teorētiķis ar analītisku pieeju darbam, bet sliktāk viņam veicies ar iestādes vadības menedžmentu, kas šajā amatā ir ļoti svarīgi. Ne velti to ņēmām vērā un piedāvājām viņam daudz piemērotāku – Budžeta departamenta direktora amatu, kas ir viens no svarīgākajiem sektoriem valsts finanšu sistēmas attīstībā. Pašlaik tas valstij ir vēl svarīgāk, jo varam izmantot K.Ketnera zināšanas, kas iegūtas nodokļu ieņēmumu sektorā. Piedāvājumam viņš piekrita un sāka strādāt jaunajā amatā.
Andrejam Sončikam piedāvātais Finanšu ministrijas valsts sekretāra piektā vietnieka amats esot speciāli radīts, lai viņam nodrošinātu kādu amatu ministrijā. Vai tā ir taisnība?
Gan jā, gan nē. “Jā” tāpēc, ka viņš šajā amatā sāks darbu no jauna. Pašreiz ministrijā ir viedoklis, ka valsts sekretāra vietnieku funkcijas tiks pārdalītas. Iespējams, no kāda vietnieka atteiksimies. Piebildīšu, ka tiesas lēmums bija A.Sončiku atjaunot iepriekšējā amatā. Konsultējoties ar juristiem, secinājām, ka tālākā tiesvedība valstij nav izdevīga, jo pēc nākamajiem zaudētajiem tiesas procesiem vajadzētu maksāt vēl vairāk. Patlaban tiesas noteiktā summa A.Sončikam vēl nav izmaksāta, jo tiesas lēmumu ir pārsūdzējusi Civildienesta pārvalde. Mūsu piedāvājums ir līdzvērtīgs viņa iepriekš ieņemtajam amatam. Paredzēts, ka A.Sončika darba pienākumos ietilps jautājumi, ko viņš pārzina vislabāk – nodokļi un ieņēmumi, tikai plašākā starptautiskā skatījumā, kas pēc 1. maija ir aktualizējies.
“Ziņām” V.Dombrovskis sacīja, ka valdība un finanšu ministrs ir pārāk kūtri šāgada budžeta grozījumu sagatavošanā.
Neuzskatu, ka ar grozījumiem budžetā būtu jāsteidzas. Šāgada budžeta ieņēmumos pirmie četri mēneši bija ļoti labi. Veidojies pat budžeta saldo pārpalikums aptuveni 30 miljonu latu. 1. maijs (Latvija iestājās ES – red.) ieņēmumu ziņā ir ļoti radikāla robeža, jo mainās daudzu nodokļu iekasēšanas kārtība.
Vai nogaidāt, kādi būs ieņēmumi?
Jau iepriekšējā valdība bija prognozējusi, ka maijā varētu sagaidīt kritumu budžeta ieņēmumos. Jāskatās, vai to varēs kompensēt ieņēmumu pozitīvais saldo. Finanšu ekspertiem ir pretēji viedokļi. Vieni teic, ka kritums nav gaidāms, būs ieņēmumu palielinājums. Otri uzskata, ka būs pietiekami liela ieņēmumu “bedre” un tie budžetā samazināsies. Gan premjerministrs Indulis Emsis, gan Finanšu ministrija prognozēs ir piesardzīgi – nodzīvosim pirmo pusgadu, izdarīsim secinājumus un tad grozīsim budžetu. Steiga nav nepieciešama. Tikai rudenī skolotāju algas tiek piesaistītas minimālajai algai un jāveic pensiju indeksācija. Starptautiskais valūtas fonds un Latvijas Banka domā, ka ar minēto ieņēmumu pārpalikumu vajadzētu segt budžeta deficītu, tomēr valdība uzskata, ka to nedarīsim, turklāt būs nepieciešami budžeta līdzekļi līdzfinansējumam ES līdzekļu piesaistei.
“Vecās” ES dalībvalstīs diskutē par to, ka visām dalībvalstīm vajadzētu ieviest vienotus paaugstinātus uzņēmumu ienākumu nodokļus. Kāda ir Latvijas nostāja?
Vācijas finanšu ministrs man šonedēļ pastāstīja, ka viņi pašlaik to vairāk attiecina uz “vecajām” dalībvalstīm. Tikai vēlāk tas varētu skart arī jaunpienācējas, ja vien izdotos vienoties par šādu principu. Paredzu, ka nebūs iespējams noteikt minimālu nodokļu līmeni uzņēmumiem, nepieļaujot to samazināšanu atsevišķā dalībvalstī. Tas rada labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, un jaunās dalībvalstis pārvilina pie sevis to mazos un vidējos uzņēmumus. Sarunā paudu viedokli, ka tas ir finanšu instruments mūsu attīstībai un mēs neesam gatavi no tā atteikties. Citādi nevaram izpildīt prasību maksimāli ātri tuvoties Eiropas vidējam labklājības līmenim.
Kāda ir jūsu prognoze par Latvijas nākamā gada budžeta deficītu?
Tas netiks palielināts salīdzinājumā ar pašreiz noteiktajiem diviem procentiem. Šāgada budžetā deficīts faktiski varētu būt mazāks – 1,8 procenti. Plānojot nākamo, ievērosim līdzšinējo principu. Prognozēju, ka, saglabājoties pozitīvām ieņēmumu tendencēm, deficīts būs mazāks.
Kāds ir jūsu skatījums uz Zemgales reģiona attīstību?
Biju patīkami pārsteigts, nesen piedaloties balvu pasniegšanā Zemgales lielākajiem nodokļu maksātājiem, jo simpātisks šķita princips, ka ir izstrādāti kritēriji, pēc kādiem noteica labākos. Citur sumināja tikai lielākos nodokļu maksātājus, bet Zemgalē atsevišķi izcēla zemniekus, ražotājus un tirgotājus. Sarunā uzņēmēji atzina, ka pastāv savstarpēja sadarbība, īpaši reģiona vidusdaļā. Tiek veidoti daudzi kopuzņēmumi.
Jelgavā vērojama strauja industriālo uzņēmumu attīstība. Kā jūs to izskaidrotu?
Tas iekļaujas manis teiktajā. Pagājušajā nedēļā tikos ar Vācijas uzņēmēju, kas iegulda lielus līdzekļus jaunā automašīnu piederumu ražotnē Jelgavā. Pirmkārt, viņam šķiet, ka Baltijas reģionā Latvija ir valsts, kur var investēt. Otrkārt, vērtējot Jelgavas pašvaldības aktivitātes, viņš izvēlējās jūsu pilsētu. Uzņēmējs ņēma vērā arī to, ka Jelgavā varētu atrast strādniekus ar iemaņām mašīnbūvē, kaut gan ilgāku laiku tā bija panīkusi. Līdz ar jaunu ražotņu atvēršanu situācija strauji uzlabosies un varēs piesaistīt darbaspēku no citiem reģioniem.
Kvalificētu darbinieku deficīts visvairāk esot jūtams tieši mašīnbūvē. Vai tas neierobežo attīstības tempus?
Tā ir tuvākās nākotnes problēma. Ja nav vēlēšanās ievest strādniekus no ārvalstīm, tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā valstij jārada speciāla programma kvalificētu darbinieku sagatavošanai tehniskajās profesijās.
Trūkst speciālistu inženiertehnisko projektu izstrādei. Jāsāk apgūt milzīgos ES līdzekļus, bet nav kas sagatavo, piemēram, ceļu vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas projektus. Mūsu speciālisti ir noslogoti, tāpēc sākusies projektētāju piesaiste no ārvalstīm, bet tas mums godu nedara.
Daudz runāts par neizdarīto muitas darba sakārtošanā atbilstoši jaunajām ES prasībām. No muitas vadītāja amata atstādināts Mārtiņš Tols. Cik liela ir viņa un iepriekšējās valdības vaina nepadarītajā?
Katram politiķim jābūt atbildīgam par saviem lēmumiem. Par to, ka muita nebija pilnībā gatava darbam jaunajos apstākļos, liela daļa vainas jāuzņemas iepriekšējam finanšu ministram V.Dombrovskim, bet līdzatbildīgs ir arī M.Tols. Es nevaru uzņemties atbildību, jo īsajā laikā līdz 1. maijam nepaspējām visu sakārtot. Mana atbildība – panākt, ka nepadarīto padara.
Kur atradāties, kad Latvija iestājās ES?
Tajā stundā biju Ainažu robežkontroles punktā. Sajūta bija līdzīga, kā sagaidot Jauno gadu: priekšā kaut kas interesants, līdz galam nezināms. 30. aprīļa pusnaktī muitnieki pacēla barjeras, izdzēra glāzi šampanieša, paspieda roku robežsargiem un nodeva viņu lietošanā muitas izmantotās mājiņas. Tieši Ainažos parādījās kāda līdz galam neapzināta problēma – muitnieku nedrošība par savu nākotni. Domāju, Zemgalē iekšējo robežu trūkuma dēļ tā nav mazāka. Lai kā sabiedrībai nepatīk vārds “muitnieki”, viņi ar retiem izņēmumiem savus pienākumus pildīja un dara to joprojām godprātīgi. Valstij jāuzņemas atbildība par to, kas notiks ar šiem cilvēkiem. Traģiskākais, ka iepriekšējā valdība un muitas vadītājs par to nebija domājuši. Dzirdētas tikai nenoteiktas sarunas, ka daļa muitnieku pāries strādāt uz Valsts ieņēmumu dienestu. Bet šīs iestādes struktūrvienību vadītāji man skaidroja, ka viņiem nav nepieciešami bijušie muitnieki ar viņu pašreizējo kvalifikāciju. Muitas brokeru asociācija izteikusi priekšlikumu daļu muitnieku pārkvalificēt šai specialitātei, tā pēc iestāšanās ES ir ļoti pieprasīta.
Paldies par sarunu!
