Baušķenieku ansambļa «AK69» pirmā ierakstu sesija notika kūtī, dzimtajā ciematā viņi uzstājušies kā ielu muzikanti, ir aktīvi jauno grupu festivālu dalībnieki, kas apgalvo – viņu mūzai esot īsi sarkani mati un garas ausis.
Baušķenieku ansambļa “AK69” pirmā ierakstu sesija notika kūtī, dzimtajā ciematā viņi uzstājušies kā ielu muzikanti, ir aktīvi jauno grupu festivālu dalībnieki, kas apgalvo – viņu mūzai esot īsi sarkani mati un garas ausis.
Bauskas populārās mūzikas pagātne vairumam Latvijas iedzīvotāju noteikti saistās ar ansambli “Dālderi”, tagadne – ar ikgadējo “country” festivālu.
Pirms pāris gadiem pagrīdes mākslinieciskās pašdarbības norišu vērotāji pamanīja “grunge” un citu deviņdesmito gadu roka strāvu ietekmē dzīvojošu jauniešu grupu, kas šādu mūziku ne tikai klausās, bet arī mēģina spēlēt – taisni vai šķībi, kā no kuro reizi iznāk, taču viņi cenšas. Turklāt – un tas nav mazsvarīgi – savā pusē labu laiku viņi bija vienīgā jaunā rokgrupa un uzskatāmi pat par tādiem kā vietējas rokdzīves rosinātājiem. Viņu darbošanās piemērs esot bijis jauna – popsīgākā manierē muzicējoša – kolektīva dzimšanas cēlonis.
Taču viena no “AK9” dalībnieku pozitīvajām īpašībām noteikti ir paškritiskums. Lai arī viņiem, šķiet, nav vienota viedokļa par to, vai turpmāk vajadzētu spēlēt smagāk, vieglāk vai melodiskāk, nav arī šaubu, ka tas jādara labāk.
Vēl viņu labo īpašību skaitā ierindojams rosīgums – cenšas piedalīties visos iespējamajos jauno grupu festivālos. “AK69” jau spēlējuši tādos kā “Stage Number One” Valmierā, “Zāģis” Rīgā un šodien, varbūt tieši šobrīd, kad lasāt šīs rindas, viņi kāpj uz jauno grupu saieta “Freakfest” skatuves Jaunpilī Tukuma rajonā, lai dziedātu par stiprām liriskajām varonēm un vārgiem varoņiem, kas cieš no vardarbības. Varbūt pat akustiskā versijā kaut kur dzirdētā meldiņā atskaņotu dziesmu lietuviešu mēlē, ko solists iemācījies skolas vasaras nometnē sadraudzības pagastā viņpus dienvidu robežai. Tur kompozīcija bijusi jādzied apdzīvotās vietas centrālajā laukumā. Bet pašu mājās grupa dziesmu atskaņojusi ielu muzikantu ampluā – ar ģitārām nostājušies uz sava ciemata “galvenās takas”, kā paši to sauc, un vēlāk par samesto naudu nopirkuši konfektes un saulespuķu sēklas.
“AK69” labajām īpašībām noteikti pieskaitāma arī humora izjūta, kālab viņus nevar saukt par garlaicīgiem sarunu biedriem.
Viņi ir četri bērnības draugi, auguši ciematā netālu no Bauskas, kas vārdu mantojis no kolhoza “Uzvara” laikiem. Dzīvojuši blakus mājās, spēlējušies vienā smilškastē, studējuši vai amatu apguvuši gan katrs atsevišķi. Ģitārists Andris datorzinības apgūst LLU, bundzinieks Mārcis kļūst par tulku Ventspilī, abiem pārējiem jau sākusies darba dzīve – ģitārists un dziedātājs Oskars Rīgā izmācījies par biroja darba organizatoru, bet basists Vadims ir stila mēbeļu galdnieks.
2002. gadā viņiem ienāca prātā, ka varētu spēlēt pankroku. Kopš tā laika mainījies ne vien skanējums, bet arī vārdi – par labu daudz maigākai lirikai. Savukārt grupas nosaukumā liktos burtus un skaitļus katrs varot atšifrēt pēc savas patikas. Uz jautājumu par dziesmu vārdu izcelsmi, “AK69” pēc mirkļa pārdomām atzīst, ka liela daļa dziesmu varoņu patiesi varētu būt mitoloģizēti bērnudienu paziņas. Tāda, iespējams, ir gan dziesmas “Margarita” nežēlīgā galvenā varone, kas izklaidējas, sitot mazus un vārgus zēniņus, gan ar tikpat spēcīgu miesasbūvi apveltītā grupas iedomu mūza, kam esot sarkani mati un garas ausis.
“AK69” biežāko skatuves biedru vidū noteikti minami jūrmalnieki “Z-Scars”, kas diezgan bieži viesojušies Bauskas klubā “Randevu”. Pirmā atrādīšanās plašākai publikai 2002. gada vasarā notika pavisam citā zālē (tādā, ko izrunā nevis stieptajā, bet lauztajā intonācijā) – Korfu dārza (ir tādā vieta Bauskā) zaļajā zālītē. “Sitējs” šo koncertu atceras ar bungu iegrimšanu diezgan dziļi leknajā dārza augsnē.
“AK69” pirmie ieraksti tiešām notika kādam pazīstamam nekomerciālā roka entuziastam piederošā kūts ēkā Iecavā. Uzreiz gan jāpiebilst, ka viens mājas gals pārbūvēts mūsdienīgi iekārtotā studijā. Tur, lauku miera apņemts, savu veikumu iemūžinājis ne viens vien rokkolektīvs.
“AK69” mēģinājumu telpu meklējumu gaitās gan nav nekā neparasta. Sākumā spēlējuši skolā un krituši uz nerviem tās sargam, kas vēlo apmeklētāju dēļ nevarējis doties pie miera, pēc tam pārcēlušies uz bērnudārzu, kas papildus pašreizējai “dislokācijas vietai” Rīgā ir viņu “bāze” vēl joprojām. Četri draugi pieredzējuši arī mēģinājumus tādā šaurībā, kur, “izslienoties visā augumā, cepure beržas gar griestiem”. Spēlētgribu mazinājis tas gan neesot.
***
Grupa “AK69”
Dibināta 2002. gadā Uzvarā, Bauskas rajonā
Sastāvs: Oskars – ģitāra, balss; Andris – ģitāra; Vadims – basģitāra; Mārcis – bungas
Pirmo koncertu nospēlējuši Bauskā 2002. gada vasarā
Spēlējuši “Stage Number One”, “Zāģī”, citos festivālos un koncertos
Šodien muzicē jauno grupu festivālā “Freakfest” Tukuma rajonā
