22. maijā vārdadienu svin Emīlijas un visi, kuru vārds nav ierakstīts kalendārā.
22. maijā vārdadienu svin Emīlijas un visi, kuru vārds nav ierakstīts kalendārā.
Neparasta vārda īpašniece ir arī pirmsskolas skolotāja Brunita Silčenkova. Viņas darbdienas aizrit bērnudārzā “Bitīte”. Par pirmsskolas skolotāju Brunitas kundze kļuvusi liktenīgas sagadīšanās dēļ – pirms 11 gadiem uzaicināta šo darbu pamēģināt, to vairs nepameta. Brunita atzīst: “Darbs ir aizmiršanās no ikdienas rūpēm, jo ar bērniem ir ļoti jautri – katram savs domu gājiens, savi nopietnie un nenopietnie darbiņi, kuriem pa vidu esi tu pats! Galvenais, lai viņi tevi pieņem.”
Bērnībā Brunita gribējusi kļūt par bibliotekāri, līmējusi savās grāmatās trijstūra kabatiņas, numurējusi tās, veidojusi kartotēku. Skolas gadi gaviļniecei pagāja Gulbenes 1. vidusskolā, kur 5. klasē visas meitenes pieņēma sev segvārdus. Tā uz kādu laiku Brunita kļuva par Kaiju. Vārdadienu viņa sāka svinēt, kopš kalendārā ierādīta vieta šiem svētkiem. Ar savu vārdu Brunita ir ļoti apmierināta: “Man tas patīk vienreizīguma dēļ. Pirmoreiz ar kādu tiekoties, rodas kontakts, jo, izdzirdot vai izlasot manu vārdu, cilvēks ieskatās acīs.” Gaviļniece nevienu citu vārdamāsu nezina.
Brunitai patīk iesaistīties dažādās aktivitātēs, sadarboties ar tiem, kas atbalsta un rada idejas. Viņai nepatīk mūžīgie noliedzēji un pesimisti. Brunita iesaka: “Labāk mainīties pašam, nevis mainīt pasauli!”
Par mīļākajiem ziediem gaviļniece sauc margrietiņas un dzeltenās frēzijas. Kopš jaunības viņa ir liela grāmatu lasītāja, kādreiz tas bija A.Kronins, tagad priekšroka tiek dota Stīlai un Šeldonam.
Brunita uzskata, ka vislielākais darbs ir ieguldīts, dāvanu iesaiņojot, tieši tāpēc kādu laiku viņa tās neizsaiņo, dāvinātājā radot neizpratni.