No 1. līdz 17. maijam Šveices pilsētās Cīrihē un Bāzelē notiks pasaules čempionāts hokejā.
No 1. līdz 17. maijam Šveices pilsētās Cīrihē un Bāzelē notiks pasaules čempionāts hokejā.
Latvijas izlase sacentīsies Bāzeles 7500 vietu lielajā «Jakobshallē». Šogad mūsējie spēlē vienā apakšgrupā (D) ar Somiju, ar kuru Latvijai jāsāk čempionāts 2. maijā, pēc tam seko mači ar Krieviju (4. maijā) un olimpisko spēļu brīnumdari Kazahstānu (6. maijā).
Pārējās grupas. A: Čehija; Baltkrievija; Vācija; Japāna. B: Kanāda; Itālija; Slovakija; Austrija. C: ASV; Zviedrija; Francija un Šveice.
Šogad Latvija uz pasaules čempionātu dodas jau kā rūdīta A grupas komanda. Mūsu valstsvienības vārtus jau no pirmās čempionāta dienas sargās «mūris» Artūrs Irbe. Pagājušā gada aprīlī un maijā pasaules čempionātā hokejā, kas notika Somijā, debitante Latvija stājās pretī pasaules varenajiem un ne tikai nenodrebēja, bet jau pirmajā gadā kļuva par pasaules septīto labāko vienību.
Latvijā ir tikai trīs mākslīgā ledus halles, bet pērn pasaules čempionātā mūsu puiši nospēlēja neizšķirti ar hokeja dzimteni Kanādu un ar zviedriem, pieveica vāciešus ar lielāko rezultātu čempionātā 8:0, norvēģus, frančus, izcīnīja sev un visiem mums vissvarīgāko uzvaru pret iepriekšējo gadu pāridarītājiem slovakiem (5:4).
Slovaku dēļ 1993. gadā mūsējie netika uz Lillehammeri, bet 1995. gadā uz pelnīto A grupu. Taču jau pēc gada pasaules B grupas čempionāta finālspēlē ar Šveices nacionālo izlasi Znaroks guva, šķiet, svarīgākos vārtus visā Latvijas hokeja vēsturē, un vēl pēc gada Latvija jau bija elites grupā un spēlēja vienā līmenī ar hokeja lielvalstīm.
Sestdien un svētdien mūsējie aizvadīja vēl pēdējās pārbaudes spēles pirms čempionāta ar Austrijas nacionālo izlasi (abās izcīnīta pārliecinoša uzvara ar rezultātu 4:1; 4:1), un jāpiekrīt vairuma žurnālistu teiktajam Latvijas komanda izskatījās neskaitāmas reizes labāka par austriešu tautudēliem. Varenie austriešu puiši (dažu, piemēram, aizsarga Gintera, augums ir tuvu 2 m), lai arī izmisīgi centās cīnīties ar mūsu nadzīgajiem spēlētājiem, tālāk par vēlēšanos tā arī netika. Sava lielā auguma dēļ austrieši izskatījās neveikli un dažbrīd, nespējot noturēties paši uz savām kājām, ķērās pie mūsu spēlētāju nūjām, kājām, bet šad tad vispār «piesēda» uz kāda mājnieka, it kā tas būtu kāda taburete.
Pēcspēles preses konferencē mūsu valstsvienības galvenais treneris Leonīds Beresņevs pastāstīja, ka šogad kā vēl nekad esot ļoti grūti izlemt to spēlētāju sarakstu, kas dosies uz Šveici tai ziņā, ka labu hokejistu ir daudz un konkurence viņu starpā ir ļoti blīva. Uz žurnālistu jautājumu, kad īsti viņš paziņos izlases galīgo sastāvu, Beresņevs pastāstīja, ka tas, visticamāk, kļūs zināms dienu pirms izlidošanas, tātad šovakar.
Kamēr mūsu valstsvienības treneris vēl domā, piedāvājam jūsu uzmanībai to spēlētāju vārdus, kas iekļauti oficiālajā Latvijas izlases bukletā (pēc spēlētāja vārda un uzvārda redzams viņa numurs). Vārtsargi: Artūrs Irbe 1, Juris Klodāns 30, Edvīns Silavnieks 33, Sergejs Naumovs 22 un Pēteris Skudra 32; aizsargi: Rodrīgo Laviņš 2, Normunds Sējējs 4, Igors Bondarevs 5, Atvars Tribuncovs 6, Kārlis Skrastiņš 7, Sandis Ozoliņš 8, Sergejs Čudīnovs 17, Viktors Ignatjevs 19, Andrejs Matīcins 28, Konstantīns Grigorjevs 31, Vents Feldmanis 3 un Oļegs Sorokins 37. Uzbrucēji: Oļegs Znaroks 11, Harijs Vītoliņš 20, Igors Pavlovs 18, Aleksandrs Beļavskis 9, Sergejs Seņins 10, Aleksandrs Kerčs 21, Leonīds Tambījevs 14, Aigars Cipruss 29, Andrejs Ignatovičs 24, Grigorijs Panteļējevs 13, Sergejs Žoltoks 16, Sergejs Boldoveško 25, Aleksandrs Macijevskis 38, Aleksandrs Semjonovs 27, Aleksandrs Niživijs 26, Mareks Jass 12, Aleksejs Hromčenkovs 34, Juris Opuļskis 15, Artis Ābols 35, Herberts Vasīļjevs 23 un Jānis Tomans 36. Galvenais treneris Leonīds Beresņevs, treneris Ēvalds Grabovskis.
Un, beidzot šo pirmsčempionāta rakstu, nevarētu nepieminēt sekojošo. Pēc otrās spēles Rīgas Sporta pils preses centrā notika jelgavnieka Aiņa Ulmaņa jaunās, tik tikko no tipogrāfijas iespiedpannām noceltās, šāda tipa vienīgās Latvijas hokeja vēstures grāmatas «Melnās ripas bruņinieki» prezentācija. Darbs, ko nepilnu septiņu gadu laikā paveicis šis cilvēks, pāris rindiņās nav aprakstāms, taču, ticiet man, tas ir ļoti iespaidīgs un prasījis ne mazumu pacietības. Rezultāts ir iespaidīgs vispilnīgākā līdz šim apkopotā un izdotā mūsu zemītes hokeja vēsture, bez kuras nav iedomājams neviens īstena šā aizraujošā sporta veida cienītāja grāmatplaukts. Ja esmu jūs ieintriģējis, droši dodieties uz Latvijas Hokeja federāciju Rīgā, Kr.Barona ielā 88, kur tad arī jums būs iespēja iegādāties šo bestselleru.
Sarauj, Latvija!
