Pēdējos gados kartupeļu audzētājiem raizes rada augu karantīnas slimība kartupeļu gaišā gredzenpuve. Slimības ierosinātājs ir baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus.
Pēdējos gados kartupeļu audzētājiem raizes rada augu karantīnas slimība kartupeļu gaišā gredzenpuve. Slimības ierosinātājs ir baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus.
Valsts augu aizsardzības dienests līdz šim pārbaudīja tikai tās saimniecības, kas bija pieteikušās sēklas kartupeļu sertifikācijai, bet 2003. gadā sāka arī pārtikas kartupeļu audzētāju saimniecību pārbaudes. Rezultāti liecina, ka Latvijā kartupeļu gaišā gredzenpuve ir izplatīta – tā atklāta 15 saimniecībās un ir inficējusi 87,4 hektārus (902 t). Turklāt papildu analīzes liecina, ka inficēto hektāru skaits vēl palielināsies.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir stingri kontrolējama augu karantīnas slimība. Tās uzraudzību un ierobežošanu paredz 1999. gada 19. oktobrī izdotie MK noteikumi Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi”. Savukārt fitosanitārie pasākumi šīs slimības ierobežošanai ir noteikti Zemkopības ministrijas 2003. gada 24. februāra instrukcijā Nr.2 “Fitosanitārie pasākumi kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanai un apkarošanai”. Tie pēc infekcijas konstatēšanas aizliedz stādīt jebkurus saimniecībai piederošus kartupeļus neatkarīgi no tā, vai konkrētai kartupeļu šķirnei ir vai nav laboratorijā konstatēta gaišā gredzenpuve. Saskaņā ar šo instrukciju noteikti arī ierobežojumi inficēto kartupeļu realizācijai, lai novērstu risku, ka tos iestāda jaunas ražas iegūšanai.
Ja saimniecība, kurā konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve, vēlas turpināt kartupeļu audzēšanu, nepieciešama jaunu sertificētu sēklas kartupeļu iegāde un stādīšana. Turklāt no iepirktajiem kartupeļiem pirmo ražu drīkst izmantot tikai pārtikai. Līdz ar to arī otrajā gadā pēc slimības atklāšanas saimniecībai stādīšanai jāiepērk citi sertificēti sēklas kartupeļi. Tikai no tiem iegūto ražu, ja pārbaudēs nav atklāta augu karantīnas organismu klātbūtne, drīkst sertificēt. Jāņem vērā, ka šajā saimniecībā jāveic arī dažādi fitosanitārie pasākumi, piemēram, ar inficētajiem kartupeļiem saskarē bijušo noliktavu, iekārtu, tehnikas un taras tīrīšana un dezinfekcija.
Nozīmīgākais patogēna izplatīšanās veids ir inficēta stādāmā materiāla izmantošana. Tāpēc nevajadzētu stādīt nepārbaudītus kartupeļus. Pastāv risks slimību ievazāt ar ievestiem kartupeļiem, jo gaišā gredzenpuve ir sastopama gandrīz visās pasaules valstīs (Vācijā, Nīderlandē, Polijā), no kurām Latvijā ieved kartupeļus.
Pēc 1. maija uz ES iekšējām robežām nav fitosanitāro pārbaužu, tāpēc liela nozīme slimības apkarošanā ir pašu audzētāju iniciatīvai. Par sēklas kartupeļu ievešanu no citām valstīm audzētājiem jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kas veiktu nepieciešamās pārbaudes, tādējādi novēršot inficētas sēklas stādīšanu. Laikus izdarītā pārbaudē atklājot slimību, ir vieglāk pierādīt, ka sēkla jau sākumā bijusi inficēta. Līdz ar to sēklas saņēmējam ir iespēja slimo sēklas materiālu atdot importētājam un saņemt atpakaļ ieguldīto naudu.
Lai maksimāli ierobežotu bakteriālās saslimšanas, speciālisti iesaka:
stādīt tikai sertificētu sēklas materiālu;
pamanot pirmās infekcijas pazīmes, ziņot par to Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālajai nodaļai;
likvidēt inficēto sēklas materiālu un nekādā gadījumā neatstāt to stādīšanai nākamajā gadā;
rūpīgi dezinficēt visu inventāru, kas bijis saskarē ar kartupeļiem;
lai slimību neievestu no citurienes, jāpievērš uzmanība tarai, ko saimniecība saņem apmaiņā. To drīkst lietot tikai pēc rūpīgas dezinfekcijas;
pirms izmantošanas rūpīgi notīrīt nomāto tehniku.
Inficētos kartupeļus nekādā gadījumā nedrīkst stādīt, lai slimību neizplatītu. Tie jāiznīcina, aizvedot uz izgāztuvi, vai jāizbaro lopiem sutinātus.
Inficētie kartupeļi nav bīstami cilvēku veselībai, tāpēc tos var izmantot pārtikā. Taču svarīgi ir kontrolēt, lai tie netiktu stādīti.
Jelgavas rajonā kartupeļu gaišā gredzenpuve nav konstatēta, taču tā ir kaimiņu rajonos. Ja rodas aizdomas par kartupeļu saslimšanu, jāziņo Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem reģionālajā nodaļā Dobeles ielā 41a.
