«Saeima 19. maijā atbalstīja tā saukto «čekas maisu» atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā «Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu».
“Saeima 19. maijā atbalstīja tā saukto “čekas maisu” atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu”. Saeima noteica, ka VDK materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem. Tas nozīmē, ka “čekas maisi” būtu pieejami ikvienam,” pagājušajā nedēļā vēstīja ziņu aģentūra LETA. Aģentūras nākamā ziņa: “Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga šodien (21. maijā – red.) nodevusi otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu”. Prezidente uzskata, ka 19. maijā pieņemtais likums izraisa divus “ārkārtīgi strīdīgus jautājumus”. Pirmais attiecas uz grozījumu pantu, kas paredz pagarināt ierobežojumus tiesiskajās attiecībās VDK darbiniekiem un informatoriem vēl uz desmit gadiem, otrs – uz grozījumu pantu, saskaņā ar kuru VDK dokumentus varētu izmantot un publicēt bez ierobežojumiem.”
Prezidentei eksperti esot norādījuši, ka no aptuveni 4 000 VDK aģentu kartiņām tikai daļa attiecas uz personām, kas darbojās ideoloģiskajā jomā. Pēc prezidentes domām, īpaši jāņem vērā, ka valsts rīcībā esošais VDK dokumentu apjoms ir nepilnīgs un nesniegs vispusīgu un objektīvu ieskatu par VDK darbību un sekām, kā arī aptuveni 90 procentos gadījumu aģentu kartiņas satur tikai norādi uz personas vārdu bez jebkādas atsauces uz notikumu kontekstu, kādā šis vārds parādījies VDK kartotēkā. Līdz ar to šāda informācija nav uzskatāma par pilnīgu un var tikt ļaunprātīgi izmantota.
Piedāvājam “Ziņu” komentētāja Edgara Saukas interviju ar tieslietu ministri Vinetu Muižnieci. Saruna notika dažas stundas pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas lēmuma likuma grozījumu stāšanos spēkā neizsludināt.
Pēdējās dienās uzvirmojušas kaislības ap tā sauktajiem “čekas maisiem”. Saeima pieņēmusi lēmumu publiskot to saturu. Kāds ir jūsu viedoklis?
Kā ministrei man ir svarīgi, kā tālāk tiks risināti juridiskie jautājumi par “maisu” satura publiskošanu. Otrdien (25. maijā – red.) Saeimas Juridiskā komisija lems par to, un šādu soli vērtēju kā pareizu, jo katrs politisks lēmums jāpamato ar tālākajiem regulējumiem, pretējā gadījumā tas kļūst apšaubāms. Vismaz desmit gadu ilgst debates par “maisu” saturu. Daudzreiz deputāti bijuši tuvu lēmumam par labu publiskošanai. Risinājumu jau sen vajadzēja atrast. Deputātu lēmums nav pats sliktākais, taču vienlaikus jāapzinās, ka mūsu rīcībā nav pilnīgas informācijas.
Saeimas Juridiskā komisija jautājumu par “čekas maisu” atvēršanu bija lēmusi neiekļaut darba kārtībā. Aicinājumu balsot par to izteica deputāts Leopolds Ozoliņš. Nospiedošs vairākums deputātu uz to atsaucās un nobalsoja par grozījumiem, kuriem nav īsta juridiska seguma. Vai tas nav vērtējams kā gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu sindroms?
Ideja par balsojumu nevarēja būt pārsteigums. Pārsteigums bija tas, ka priekšlikums guva tik lielu atbalstu, jo viedokļi par “čekas maisu” publiskošanu vienmēr bijuši atšķirīgi. Vēlme rast risinājumu šim jautājumam bijusi arī agrāk, tikai politiķi par to nav varējuši izšķirties. Nenoliedzu, ka savu lomu nospēlēja arī gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas. Jāņem vērā, ka dažiem politiskajiem spēkiem ir problēmas ar iepriekšējiem balsojumiem. Piemēram, par atļauju bijušajiem čekistiem piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās. Acīmredzot viņi uzskata, ka balsojums mazinātu šo “nesmukumu”.
Kā vērtējat to, ka, pieņemot likuma grozījumus, vienlaikus netiek piedāvāts konkrēts mehānisms likuma izpildei?
Protams, deputāts var iesniegt jebkuru priekšlikumu. Ja tas gūst komisijas akceptu, tā ir spiesta domāt par priekšlikuma komplekso risinājumu. Kā zināms, Juridiskā komisija bija lēmusi jautājumu neiekļaut darba kārtībā, tāpēc nekāds likuma izpildes mehānisms netika piedāvāts. Saeimas balsojums pašreiz uzliek par pienākumu tādu atrast. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs aktīvi iebilst pieņemtajiem likuma grozījumiem. Viņu darbs vairs nebūs tik mierīgs kā līdz šim. Centram tagad vajadzētu aktīvi piedalīties likuma realizācijas shēmas izstrādē. Viens no risinājumiem varētu būt visu sarakstu ievietot internetā. Šajā gadījumā nevienam, piemēram, preses izdevumam, nebūtu monopola uz informāciju.
Vai tiesas neappludinās iesniegumi no personām, kas minētas šajā sarakstā, bet neatzīst sadarbības faktu?
Tas nav izslēgts. Bija gana daudz laika, lai saprastu, kas tie “čekas maisi” ir. Varbūt tas pat ir labi, ka pagājis zināms laiks. Tādu emociju, kādas būtu, publiskojot šos vārdus pirms desmit gadiem, droši vien vairs nebūs.
Kāds jautājums par citu tēmu – nesen jums bija saruna ar datorprogrammu izstrādātāju pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar nelicencētas programmatūras izmantošanu.
Pārrunājām, ka valsts no citām organizācijām var prasīt lietot tikai licencētas programmas. Pirmkārt, veiksim pārbaudes visās valsts iestādēs, sākot ar ministrijām. Otrkārt, tādas notiks arī pašvaldību iestādēs.
Ko iesakāt darīt pirātisko programmu lietotājiem?
Viņiem jāsaprot, ka nodara pāri tiem, kas šīs programmas izstrādājuši.
