Jau deviņus gadus ar videi draudzīgās un atjaunojamās biodegvielas ieviešanas jautājumiem nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte.
Jau deviņus gadus ar videi draudzīgās un atjaunojamās biodegvielas ieviešanas jautājumiem nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskā fakultāte. Šos pētījumus sāka profesors Vilnis Gulbis un tagad pārņēmusi trīsdesmitgadnieku zinātnieku paaudze – profesori Gints Birzietis un Dainis Berjoza. Pētījumi ir valsts programmas “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā no 2003. līdz 2010. gadam” daļa, un tajos iesaistījušies arī studenti.
LLU zinātnieku biodegvielas pētījumos patlaban ir divi objekti. Pirmais – biodīzelis, kas ražots no rapša eļļas, otrs – benzīna un spirta maisījums. Brazīlijā, kur no cukurniedrēm lēti ražo spirtu, saimnieciski svarīgāks ir otrais virziens. Latvijā un ES plašāk sastopams biodīzelis. Starp citu, beidzamajos piecos gados Latvijā rapša sējumu platības palielinājušās astoņas reizes. Zemniekiem peļņa iznākot trīs reizes lielāka nekā no kviešiem. Lielākā ražas daļa gan aiziet eksportam, jo rūpnīca Naukšēnos pagaidām vienīgā Latvijā ražo biodīzeli.
Spirts no naftas vai graudiem?
Kāds tur ir LLU zinātnieku devums? Profesors V.Gulbis saka: “Gatavojot biodīzeli, rapša eļļai kā piedevu daudzviet, arī Naukšēnos, izmanto cilvēkam bīstamo metilspirtu, kas ir naftas pārstrādes blakus produkts. Mēs strādājam ar mūsu universitātes Ķīmijas katedrā atūdeņotu (99,8 procentu koncentrācijā) etilspirtu, ko iegūst no graudiem. Tātad atkal mēs dotu peļņas iespējas mūsu graudaudzētājiem (turklāt spirtam nav nepieciešami kvalitatīvi graudi). Jaudas un degvielas patēriņš pirmajā un otrajā gadījumā neatšķiras. Pagaidām gan metilspirts salīdzinājumā ar etilspirtu ir divreiz lētāks, taču situācija mainās. Arī par biodīzeli mums bija prognozes, ka tas Latvijā varētu kļūt izdevīgs 2008. gadā. Taču fosilās dīzeļdegvielas cenu kāpums par gandrīz desmit santīmiem šā gada maijā izveidojis situāciju, kad biodīzelis kļūst lētāks par fosilo jeb neatjaunojamo degvielu jau patlaban.”
35 procenti ir optimāli
Vēl viens LLU zinātnieku eksperiments šajā virzienā bija divu automašīnu pārbaudīšana darbā ar biodīzeli. Kā stāsta profesors D.Berjoza, biodīzelis tika jaukts ar parasto dīzeli attiecībās 1:20, 1:10, 1:5, 1:2. Zinātnieki izmēģināja arī 100 procentu biodīzeli. Komentējot 1:20 jeb piecu procentu attiecību, profesors D.Berjoza teic, ka varas gaiteņos bijusi ideja, ka Latvijā visu dīzeļdegvielu varētu šādā proporcijā atšķaidīt ar biodīzeli. Tomēr pagaidām tas nav īstenojies. Motors šādu biopiejaukumu tikpat kā nejūt, bet izplūdes gāzes samazinās par 10 procentiem. Par optimālu zinātnieks uzskata 35 procentu fosilā dīzeļa atšķaidījumu ar biodīzeli. Eksperimentā iesaistītais inženieris Andris Lošaks piebilst, ka pie šāda fosilā dīzeļa atšķaidījuma palielinās motora vilkme. Protams, pozitīvi ir arī tas, ka izplūdes gāzēs tad izzūd kancerogēnās (vēzi izraisošas) vielas un gāzes nevis smird, bet gan patīkami smaržo pēc pankūkām. Par to, ka viņa automašīnai ilgstoša biodīzeļa piejaukšana parastajai dīzeļdegvielai varētu radīt nevēlamas sekas, gan A.Lošaks, gan D.Berjoza īpaši neuztraucas. Pēc biodegvielas lietošanas motors izskatījies normāli. Kāpēc tad A.Lošaka darba mikroautobusam nelieto biodīzeli, kad eksperiments ir beidzies? Atbilde vienkārša – Jelgavas apkaimē šo degvielu nav kur nopirkt.
“Renault”, kas rūc, piejaucot spirtu
Otrais LLU biodegvielas pētījuma objekts ir A – 95 benzīna un atūdeņota etilspirta jaukums jeb bioetanols. Profesors G.Birzietis, kas vada nacionālajā programmā iesaistīto LLU zinātnieku grupu, saka: “Pamazām Jaunpagastā kaut kas briest.” Jāpiebilst, ka firma “Jaunpagasts plus” ir mūsu pionieri bioetanola ražošanā. Zināms, ka 10 procentu tīra spirta piemaisījumu benzīnam var liet pilnīgi droši. Motoram no tā sliktāk nebūs, bet izplūdes gāzes kļūs dabai draudzīgākas. Barošanas sistēmā nekas nav pat īpaši jāpārregulē. Tehniskās fakultātes laboratorijas stendā notiek izmēģinājumi ar vieglās automašīnas “Renault 19” (1992. gada izlaidums) motoru, benzīnu atšķaidot līdz 15 – 20 procentiem. “Noregulējām barošanas sistēmu, cenšoties panākt optimālu atgāzu sastāvu. Līdz šim regulācija notika ar skrūvēm, nākamgad varbūt izdomāsim kādus citus parametrus. Degvielas sistēmu var regulēt, piemēram, ar pludiņkameras līmeni karburatorā, degvielas iesmidzināšanas impulsu daudzumu un citādi,” paskaidro D.Berjoza.
***
Latvijas lauksaimniecība, īstenojot biodegvielas ražošanas programmu, laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam iegūs:
600 – 2250 jaunu darba vietu;
nodokļu veidā papildus tiks iekasēti 1,4 – 8 miljoni latu gadā;
iekšzemes kopprodukts 2010. gadā pieaugs par 40 – 45 miljoniem latu;
papildus tiks apstrādāti 70 – 100 tūkstoši hektāru zemes;
mazināsies vides piesārņojums;
tiks veicināta lauku attīstība un uzlabota infrastruktūra lauku apvidos.
