Nedēļas sākumā, braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, Ogres rajonā pašā Daugavas krastā ieraudzīju degvielas uzpildes staciju, kurā, kā liecināja reklāmas plakāts, tirgoja nevis benzīnu vai parasto dīzeļdegvielu, bet gan tikai gāzi un… biodīzeli.
Nedēļas sākumā, braucot pa Rīgas – Daugavpils šoseju, Ogres rajonā Lielvārdes robežās pašā Daugavas krastā ieraudzīju degvielas uzpildes staciju, kurā, kā liecināja reklāmas plakāts, tirgoja nevis benzīnu vai parasto dīzeļdegvielu, bet gan tikai gāzi un… biodīzeli. Apmēram piectonnīgā plastmasas tvertne, kurā glabājās šis dzeltenīgais dīzeļmotoriem dzīvinošais šķidrums, todien gan stāvēja tukša. Degvielas uzpildes stacijas pārdevējs laipni paskaidroja, ka biodīzeļa pēdējā cena (pēc 1. maija) bija 41 santīms litrā. Bet tas, ka biodīzeļa ik pa laikam četras piecas dienas nav, arī esot pierasts. Tikai tad, ka tvertne iztirgota, “šefs” braucot uz Naukšēniem pēc nākamās piecu tonnu porcijas. Laipnais vīrs iedeva man degvielas uzpildes stacijas telefona numuru. Parasti visvairāk zvanot tie, kuru “autiņiem” jāiet tehniskā apskate. Ielej bākā kaut četrus piecus litrus biodīzeļa, un ar atgāzēm viss ir labākajā kārtībā. Ceļu satiksmes drošības direkcijā vēl neesot šo joku īsti “atkoduši” vai arī uz to “piemiedz acis”.
Tomēr ne vienmēr biodīzeļa izmēģināšana beidzoties labi. Lielvārdes degvielas uzpildes stacijā varēja saņemt Naukšēnu ražotnes reklāmas lapiņu, kurā teikts: “Biodegvielas īpašība ir, ka tā degvielas filtros šķīdina un tīra parastās dīzeļdegvielas piesārņojumu, un, ja filtrs ir ļoti netīrs, nākamajā dienā var rasties problēmas ar mašīnas iedarbināšanu.” Taču, ja pārvarētas šīs sākuma grūtības, biodīzelis darbojoties bez vainas. Turklāt Naukšēnos to ražojot ar čehu un slovāku iekārtām, ievērojot ES standartu. Jāpiebilst, ka Lielvārdē nav Latvijā vienīgā biodegvielas uzpildes stacija. Tāda ir uz “Via Baltica” maģistrāles pie Rīgas robežas, braucot Ķekavas virzienā, kā arī citur.
