Lai spriestu par uzdevumiem pensionāru sociālā stāvokļa uzlabošanai pilsētā, apspriedē tikās politisko partiju Jelgavas nodaļu vadītāji.
Lai spriestu par uzdevumiem pensionāru sociālā stāvokļa uzlabošanai pilsētā, apspriedē tikās politisko partiju Jelgavas nodaļu vadītāji.
Pensionāru nabadzības galvenais iemesls ir nepietiekamās pensijas. Nabadzības krīzes apstākļos situāciju pasliktina cenu kāpums. Pensijas, to indeksācija un Domes piešķirtie pabalsti nenodrošina patēriņa segumu vismaz iztikas minimuma līmenī. Pensionāru apvienība vairākkārt izteikusi viedokli, ka risinājums pensionāru labklājības uzlabošanai ir pensijas palielināt līdz iztikas minimumam. Iekšzemes līdzekļi ir nepietiekami, tātad jāmeklē aizdevumi. Lai kā mums nepatīk budžeta deficīts, tomēr bez tā palielināšanas nez vai iztiksim. ES orientē uz budžeta deficīta pieļaušanu līdz trīs procentiem no IKP, bet mūsu valsts banka informē, ka budžeta deficītu varam samazināt līdz vienam procentam. Nav īpaši jāskaidro, ka pensionāriem tas nozīmē nabadzību uz vairākiem gadiem. Ja uz svaru kausiem liktu budžeta deficīta paaugstināšanu vai tā samazināšanu, es aizņemtos līdzekļus pensiju palielināšanai. Pensiju likums, ko 1996. gadā bezatbildīgi akceptēja Latvijas Pensionāru federācija (LPF), turpina diskriminējoši dalīt pensionārus bagātajos un maznodrošinātajos. LPF joprojām negrib labot likumā pieļautās kļūdas sākuma kapitāla aprēķinos, tādēļ neiesniedz valdībai prasību par jauna pensiju likuma redakciju, kas noteiktu gan pārejas periodu pensiju fondu uzkrāšanai, gan kārtību, kā likvidēt agrāk pieļautās kļūdas. LPF centieni “sakārtot” pensiju likumu padziļina pensionāru lielākās daļas sociālo izstumtību un attālina viņus no cerībām saņemt darba mūžā godīgi nopelnīto daļu.
Minētās un līdzīgas problēmas nav atrisināmas bez politiskiem lēmumiem. Manuprāt, iniciatīvai jānāk no partiju nodaļu biedru aktivitātēm. Lēmumu pieņemšana partiju nodaļās par pensiju palielināšanas nepieciešamību, to sagatavošana un virzīšana valsts augstākajām instancēm var atklāt ne tikai pensionāru nabadzības iemeslus, bet arī ietekmēt tās samazināšanu.
Pensionāriem trūkst informācijas par lēmumiem, ko partiju vietējās nodaļas pieņem pensionāru interesēs. Nav skaidrs, kādi mūsu pilsētā ir dzīves apstākļi salīdzinājumā ar citām pilsētām. To vien dzird: Jelgavā ir dārgs ūdens, apkure, nejūt atlaides maksā par Kapu saimniecības pakalpojumiem un veselības aprūpē. Tas liecina, ka pilsētā nav izstrādāts koordinēts vērtējums par pensionāru sociālo stāvokli un nav stratēģijas nabadzības samazināšanai. Uzskatu, ka sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā ir visi nepieciešamie dati.
Minētās apspriedes mērķis bija pieņemt zināšanai informāciju par pensionāru sociālo stāvokli pilsētā un konkretizēt partiju nodaļu turpmākās sadarbības plānus ar Jelgavas Pensionāru apvienību. Noskaidrojās, ka politisko organizāciju sadarbības ar Pensionāru apvienību nav, nav arī kopīgi izstrādātas programmas nabadzības samazināšanai. LPF pārstāve Aina Verze plaši informēja par sasniegumiem pensionāru stāvokļa uzlabošanā, bet neko nedzirdējām par uzdevumiem, lai labotu iepriekš minētās kļūdas pensiju likumā un pensijas pārrēķinātu. Tieši šo jautājumu steidzamu atrisināšanu gaida pensionāri. Izskatās, ka pensionāri ir un var būt pilnīgi apmierināti ar savu dzīvi un nav ko sūkstīties.
Apspriede iedibināja pamatus politisko organizāciju sadarbībai ar Pensionāru apvienību. Politiskajām organizācijām aktivizējoties lēmumu pieņemšanā sadarbībā ar Pensionāru apvienību, stiprināsies saites ar pensionāriem kopēju mērķu sasniegšanā.
Apspriedes vērtējumā ir arī trūkumi. Partiju pārstāvji aktīvi atsaucās aicinājumam tajā piedalīties, bet neizmantoja iespēju veidot savstarpēju diskusiju, lai mazinātu atšķirības viedokļos un palīdzētu pilsētā mazināt nabadzības slodzi.
Pensionāru apvienība paļaujas uz politisko organizāciju izpratni un atsaucību turpmākai sadarbībai.
