Jelgava, 19. maijs. Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde Dobeles ielā. Priekšpēdējā diena, kad var pieteikties ES maksājumiem zemnieki un kādreiz zaudēto zemju atguvēji.
Jelgava, 19. maijs. Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde Dobeles ielā. Priekšpēdējā diena, kad var pieteikties ES maksājumiem zemnieki un kādreiz zaudēto zemju atguvēji.
Pirmā stāva gaitenī ir kā bišu stropā. Nāk, iet, komunicējas, atkal iet. Caur atvērtām durvīm redzamas meitenes pie datoriem. Laucinieki pacietīgi gaida rindā. Man pietrūkst numerācijas kādai lapai, tāpēc mani sūta pie inspektores Everitas Kurlovičas, kas ļoti laipni virza lietu uz priekšu.
Iepriekš visu vakaru un pusi nakts studēju Lauku atbalsta dienesta rokasgrāmatu platību maksājumu saņemšanai 2004. gadā. Izpildīju pieteikumu un tomēr – esot pielaidis kļūdas. Tā kā kļūdas ir “specifiskas”, mani sūta pie priekšnieka. Neziņā staigāju pa gaiteni, lūkodams, kam prasīt padomu. Pie tuvējā galdiņa vīrietis ar pārliecinošu izteiksmi kodolīgi izskaidro dažiem tālāko rīcību. Vēršos pie kunga, sākumā nezinot, ka viņš ir īstais priekšnieks, Viesturs Reinfelds. Mani pārsteidz ātrums, operativitāte, pretimnākšana. Cilvēks, kas var būt paraugs citiem! Līdz autobusam atlikusi pusstunda, bet atkal rinda. Bēdājos, ka nepaspēšu laikā nodot pieteikumu, vēršos pie rindā pēdējā. Kāds vīrietis apsarga formā teic, ka šajā rindā stāvot uz kopēšanu. Saku, ka man vajag sekretāri, neapjauzdams, ka kopēšana arī ietilpst šā pasākuma beigu stadijā. Te apķērīga sekretāre Elīna Buldinska ātri atrisina manu situāciju.
Kad otrā dienā klaušinu pēc vārdiem, lai pateiktos Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atsaucīgajiem cilvēkiem, blakus gadās solīds vīrs ar brillēm. Viņš teic: “Nevajag neko citu – galvenā pateicība ir jūsu “paldies!””.
Ēriks Janovičs
Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta Āriņos
