Šosvētdien – Vasarsvētki. Folklorā tā ir diena, kad pirmo reizi jāj pieguļā, taču kristīgie Vasarsvētkos dodas uz baznīcu, stiprinot sevī ticību Dievam.
Šosvētdien – Vasarsvētki. Folklorā tā ir diena, kad pirmo reizi jāj pieguļā, taču kristīgie Vasarsvētkos dodas uz baznīcu, stiprinot sevī ticību Dievam.
Vasarsvētki ir 50. diena pēc Lieldienām, kad pār Jēzus mācekļiem tika izliets Svētais Gars, kas parādījās uguns mēļu veidā. Tie vienlaikus ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Ziemassvētkiem un Lieldienām. Starp konfesijām būtisku atšķirību šo svētku atzīmēšanā nav. Baznīcas tiek uzpostas ar bērzu meijām, un šī diena tiek svinēta kā baznīcas dzimšanas, ekumenisma un vienotības svētki.
Katoļu baznīcā šajā dienā tiek iestiprināti bērni, jaunieši un visi, kas šo sakramentu nav saņēmuši pirms tam. Iestiprināšana ir sakraments, ar kuru kristīgie saņem Svēto Garu un tiek stiprināti ticībā. Sakramentālajā ceremonijā iestiprināmo zēnu pavada krusttēvs, bet meiteni – krustmāte, savukārt iestiprināšanu parasti piešķir bīskapi.
Pareizticīgie Vasarsvētkus dēvē par Trīsvienības dienu. Pēc Svētā Gara pārlaišanās Jēzus apustuļi šajā dienā sākuši runāt daudzās pasaules valodās, kuras viņi agrāk nav zinājuši, un sākuši sludināt par Dieva darbiem. Tieši tāpēc šī diena tiek atzīmēta kā baznīcas rašanās svētki. Svētā Trīsvienība ar laiku kļuvusi par ražas aizgādni. Līdz ar to visi zaļie zari, ziedi un zālītes kļuvuši par baznīcas simbolu, kas liecina par pakļaušanos Svētā Gara spēkam un mirušo atdzimšanu. Par to šajā dienā jālūdzas īpaši.