Pie durvīm ir vasaras brīvlaiks, un bērni arvien vairāk laika pavadīs pagalmos, spēļu laukumos, upes malā. Līdz ar to mediķi, kā parasti, ir gatavi bērnu traumu skaita palielinājumam.
Pie durvīm ir vasaras brīvlaiks, un bērni arvien vairāk laika pavadīs pagalmos, spēļu laukumos, upes malā. Līdz ar to mediķi, kā parasti, ir gatavi bērnu traumu skaita palielinājumam.
30 gadu strādājot par bērnu ķirurģi, Ārija Ozoliņa novērojusi, ka, sākoties gada siltākajai sezonai, palielinās bērnu traumu skaits. Daudzas varēja nebūt, ja uzmanīgāki būtu bērni un vērīgāki – viņu vecāki. Īpaši pirms siltajām dienām vecākiem ar savām atvasēm vajadzētu pārrunāt traumu cēloņus, to veidus, stāstīt par negadījumu iespējamām sekām un kā no tām izvairīties.
Rotaļu laukumos uzmanīgākiem vajadzētu būt vecākiem un sekot mazuļu gaitām. Nedrīkst trīs līdz piecus gadus vecu bērnu atstāt, rotaļājoties pagalmā, bez uzraudzības. Bieži vien tas beidzas ar kritienu no augstuma – koka, slidkalniņa, šūpolēm. Ja tuvumā ir iela, rotaļāšanās var būt īpaši bīstama. Bērni līdz skolas vecumam nespēj noteikt tuvojošās mašīnas attālumu un ātrumu, tādēļ bieži pakļūst zem riteņiem.
Zīdaiņiem viena no bīstamākajām vietām ir dīvāns un pārtinamais galds, no kura nokrist var pāris sekunžu laikā. Jaunie vecāki bieži vien neapzinās, kādas briesmas draud mazulim, kas tikko sācis velties, rāpot, celties kājās un spert pirmos soļus. Kustīgais bērns vienā mirklī sev virsū var uzraut gludekli, trauku ar karstu šķidrumu, puķu podus, vāzes un citus smagus priekšmetus. Ir gadījumi, kad mazulis iekrīt karstā ūdenī, kas nolikts uz grīdas, vai applaucējas ar karstu tēju. Šajos gadījumos ļoti svarīgi ir cietušo vietu pēc iespējas ātrāk atdzesēt, aplejot ar aukstu ūdeni. Bieži vecāki dara nepareizi, vispirms cenšoties novilkt slapjās drēbes.
Noteikti nedrīkst atstāt mazuļus, guļot diendusu, pie atvērta loga vai balkona. Pagājušajā vasarā gadu vecs bērniņš piekļuva pie atvērta loga un nokrita no ceturtā stāva. Paldies Dievam, toreiz viss beidzās laimīgi, jo bērniņš iekrita uzirdinātā zemē.
Ā.Ozoliņa uzsver, ka vasarā izplatītākās ir galvas traumas, kaulu lūzumi, plaši nobrāzumi, grieztas brūces, kā arī dzīvnieku kodumi. Diemžēl lielākie uzbrucēji ir pašu suņi un kaķi – 60 procentos gadījumu. Ar dzīvnieku nedrīkst apieties kā ar rotaļlietu, un tas jāmāca arī bērnam. Jebkura kaķa vai suņa uzvedība var būt neprognozējama un sekas – bēdīgas. Īpaši smagas sejas traumas gūst bērni vecumā līdz četriem gadiem, jo viņu sejiņa ir liela suņa purna augstumā. Kostas brūces slikti dzīst, ir sāpīgas un atstāj neglītas rētas.
Mūsdienās bērni arvien vairāk brauc ar skrituļslidām un krītot gūst smagus lūzumus, galvas traumas. Ā.Ozoliņa uzver: ja reiz nopirktas skrituļslidas, jārod iespēja iegādāties arī ķiveri, roku un ceļu sargus.
Drīz sāksies peldēšanas sezona, un pie ūdeņiem nelaimes notiek katru gadu. Visbiežāk tās gadās ar pārgalvīgiem jauniešiem, kas lec uz galvas ūdenī. Šādi lēcieni nereti beidzas ar kakla skriemeļu un muguras smadzeņu traumām, kas ir bīstamas ne tikai veselībai, bet arī dzīvībai. Smagākās traumas mēdz būt neatgriezeniskas, un nereti jaunietim dzīve jāturpina ratiņkrēslā.
Uz ūdenskrātuvēs samestiem stikliem katru vasaru peldētāji gūst grieztas brūces pēdās.
Arī lauku bērni nav pasargāti no traumām. Bieži negadījumi notiek pie lauksaimniecības tehnikas – pļaujmašīnas, zirga grābekļa, elektriskā zāģa, kā arī krītot no siena panta.
Ārste stāsta, ka pirmā palīdzība jebkuras traumas gadījumā, kad cilvēks guvis brūci, ir tīrs pārsējs un pretsāpju zāles. Ja ir stipri sasitumi un aizdomas par lūzumiem, slimniekam vajadzīgs miers un pretsāpju medikamenti, pie sāpīgās vietas var pielikt dvielī ietītus ledus gabaliņus, kas mazinās uztūkumu. Ā.Ozoliņa atgādina, ka pēc lūzumiem, kad ievainotajai vietai uzlikts ģipsis, atkārtoti pie ķirurga jāvēršas jau pēc divām trim dienām. Daudzi grēko un ierodas tikai pēc pāris nedēļām, taču, mazinoties satūkumam, var nobīdīties lūzušo kaulu fragmenti.
Ja iekož dzīvnieks, noteikti tajā pašā dienā jāmeklē ārsta palīdzība, jo gandrīz visos gadījumos jāsāk potēties pret trakumsērgu.
Atcerieties, ka nekad nebūs par lieku bērnam atgādināt, no kā vajadzētu uzmanīties. Ja nelaime tomēr notikusi, braucot uz slimnīcu, jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments, kā arī dati par pēdējām potēm vai potēšanas pase.
***
Izziņai
2003. gadā Jelgavas stacionārā ar dažādām traumām ārstējās 213 bērnu, no viņiem:
galvas smadzeņu satricinājums bija 35
galvas sasitumi, brūces – 19
dzīvnieku kodumi – 29 (ambulatori ap 100)
apdegumu traumas – 22 (no viņiem 12 bērnu līdz trīs gadu vecumam, viens sešu mēnešu vecs mazulis)
roku lūzumi – 43
kāju lūzumi – 12
sastiepumi un ķermeņa sasitumi – 11
