Lai Zemgale nepaliktu bez ES Kohēzijas fonda finansējuma vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, līdz 1. jūlijam Eiropas Komisijā Briselē jāiesniedz projekta dokumentācija.
Lai Zemgale nepaliktu bez ES Kohēzijas fonda finansējuma vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei, līdz 1. jūlijam Eiropas Komisijā Briselē jāiesniedz projekta dokumentācija. Pagaidām tas nav iespējams, jo reģiona trīs rajonu padomes un pilsētu domes nav vienojušās par struktūrvienību, kas nodarbosies ar projekta realizāciju.
Pagājušajā piektdienā pašvaldības bija nonākušas pie daļēja kopsaucēja par komercsabiedrības izveidi, līdz šai nedēļai atstājot izvērtēšanai kapitāldaļu procentuālo sadalījumu. Proti, Jelgavas Dome sabiedrībā vēlējās iegūt 51 procentu jeb kontrolpaketi, bet projekta līdzfinansējumu nodrošināt atbilstoši pilsētas iedzīvotāju īpatsvaram projekta teritorijā – apmēram 33 procentus. Šonedēļ Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš kolēģus informēja, ka Jelgava ir atgriezusies pie aģentūras izveides varianta. Tā izstrādātu un ieviestu projektu, bet sadarbība ar Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu un pilsētu pašvaldībām notiktu uz līguma pamata. Šādas izvēles pamatojums – ar projekta realizāciju vairs nevar vilcināties, un Jelgava, kas guvusi PHARE projektu ieviešanas pieredzi, jūt atbildību. Aģentūras variants vajadzības gadījumā ļaušot operatīvi pieņemt lēmumus un reaģēt. Tas projekta gaitā ne reizi vien var izrādīties svarīgi, bet līdzšinējā projekta virzība apliecinājusi, ka pašvaldības operativitāti nespēs nodrošināt. Šo variantu, kas visām pusēm atvieglos darbu, atbalstot arī Vides ministrija.
Aģentūras izveidei pievienojusies Bauskas Dome, atzīstot Jelgavas kā lielākā atkritumu ražotāja priekšrocības. Deklarējis savas pašvaldības viedokli, Bauskas pārstāvis īsi pēc sākuma apspriedi atstāja. Pārējo pašvaldību pārstāvji vērtē, ka aģentūras variants nozīmē atdot projekta monopoltiesības Jelgavai, un uzsver, ka atbildība un interese par projektu pašvaldībām ir kopēja, – no 2009. gada visām jāievieš dalīta atkritumu vākšana un jāizpilda citas ES prasības, ko nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas projekts. Pašvaldības bažījas, ka pēc projekta koriģēšanas dominēs Jelgavas vajadzības, citu pašvaldību, jo sevišķi lauku pagastu, intereses netiks ņemtas vērā. Ja tām nebūs balsstiesību, nekāda pārraudzības padome nespēs ietekmēt aģentūras rīcību.
Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis, atgādinādams par projekta apjomiem un kompleksajiem risinājumiem, norādīja, ka projekta vadības grupa no ministrijas tomēr par viennozīmīgi pareizāko projekta ieviešanas institūciju atzīst komercsabiedrību. Lai atvieglotu darbu un samazinātu pašvaldību domstarpības, tajā iekļaujami Finanšu un Vides ministrijas pārstāvji.
Tā kā atbildes uz daudziem jautājumiem netika rastas (tostarp par konkrētiem ieguvumiem, līdzfinansējumu un pakalpojumu izmaksām pēc projekta realizācijas), bet pārliecības gūšanai pietrūka argumentu, katra puse palika pie sava. Jelgavas Dome apliecināja, ka tā virzīs tālāk aģentūras izveides jautājumu. Savukārt Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu Padomes un Dobeles Domes pārstāvji vienojās par komercsabiedrības izveidi, paredzot iespēju, ka intereses gadījumā jaunpienācējiem ir iespēja atpirkt kapitāldaļas.
