Vitālijs Orlovs: «Ne velti mūs dēvē par sociāli niknajiem!» Kopš 1. maija zāles kļuva dārgākas, jo pēc iestāšanās ES Latvijā ir ieviests 5% PVN zālēm. Lēto zāļu cenas ir palielinājušās straujāk. Kas notiek, ko var sagaidīt nākotnē?
Vitālijs Orlovs: “Ne velti mūs dēvē par sociāli niknajiem!”
Kopš 1. maija zāles kļuva dārgākas, jo pēc iestāšanās ES Latvijā ir ieviests 5% PVN zālēm. Lēto zāļu cenas ir palielinājušās straujāk. Kas notiek, ko var sagaidīt nākotnē? Par to jautājām ārstam, Saeimas deputātam un Eiroparlamenta deputāta kandidātam “saskanietim” Vitālijam Orlovam.
Zāles ir pieprasīta prece, tāpēc vairumtirgotājiem ir iespēja nopelnīt uz deficīta rēķina. Pirms iestāšanās ES viņi papildināja to medikamentu krājumus, kurus pēc
1. maija Latvijā nedrīkst ievest. Drīz šie krājumi izsīks, tāpēc citramona, validola un citu austrumu zāļu cenas ir palielinājušās nevis par 5, bet gandrīz par 20%. Lai gan valdība solīja nepieļaut medikamentu sadārdzināšanos.
Valdība teic, ka panikai nav iemeslu, jo katram medikamentam, kuru vairs neieved, jau ir vai būs analogs.
Bez zālēm mēs nepaliksim, bet līdzīgās zāles ir dārgākas. Piemēram, korvalols maksāja 20 santīmu, bet vācu volokardins maksā 80, kas ir četrreiz dārgāk. Līdzīgi ir arī ar citiem medikamentiem. Veciem ļaudīm tā ir milzīga problēma, jo viņiem zāles vajadzīgas pastāvīgi. Pārmaiņas visvairāk izjutuši sociāli neaizsargātie. Taču no tā varēja izvairīties, vēl nav par vēlu labot valdības kļūdas.
Kā?
Ir vismaz divi risinājumi. Var runāt ar mūsu ražotājiem, lai viņi uzsāktu lēto medikamentu ražošanu. Viņus var ieinteresēt ar atlaidēm, piesaistot Eiropas investīcijas fondu naudu. Tas ir divtik izdevīgi – cilvēkiem būs nepieciešamās zāles, bet valsts palīdzēs saviem ražotājiem, veicot pasūtījumu. Tā tiks radītas arī jaunas darbavietas. Otra iespēja ir labot farmācijas likumu tā, lai dažiem medikamentiem būtu paredzēti izņēmumi.
Vai ES ļauj tā rīkoties?
– Jā, ar noteikumu, ka mēs iesniedzam datus, ka šie medikamenti tiešām ir vajadzīgi, un garantējam, ka tie netiks pārdoti ārpus Latvijas. To var vienkārši izdarīt – mēs vienojamies ar ražotājiem par kvalitāti un ražošanas apjomu, bet zāles tiek ievestas iepakojumā latviešu valodā. Tādējādi tās būs iespējams pārdot tikai Latvijā, jo katrā valstī ir īpašas prasības iepakojumam.
Vēl viena maznodrošināto problēma – kompensējamās zāles. Ārsti nespēj iekļauties ierobežojumos, pacienti nevar saņemt zāles. Valdība veic, ka neesot naudas.
“Saskaņas” Saeimas frakcijai ir priekšlikums, kuru speciālisti jau ir atzinīgi novērtējuši. Mēs uzskatām, ka 5% nodoklis, ko valsts nopelnīs no zāļu pārdošanas, jānovirza kompensācijai. Tie ir aptuveni septiņi miljoni latu gadā. Piešķirot piecus miljonus kompensācijai, problēma tiks atrisināta.
Vai iespējams, ka jūsu priekšlikumu atbalstīs Saeimas vairākums?
Darīsim visu, kas atkarīgs no mums. Ne velti mūs sauc par sociāli niknajiem. Tiesa, koalīcijas frakcijām ir viltīga stratēģija – lai neatbaidītu vēlētājus, viņi nebalso pret, bet atturas. Ar to pietiek, lai priekšlikums netiktu akceptēts. Tā notika ar mūsu priekšlikumu palielināt pabalstus Černobiļas avārijas likvidētājiem no 12,5 līdz 21 latam. Budžetu tas nepārslogo – tikai 300 tūkstošu latu gadā –, taču tā būtu palīdzība sešiem tūkstošiem cilvēku. Mūsu priekšlikumu neakceptēja. Pēc ilgstošas pretestības valdība “atmeta” viņiem 17,5 latus. Bet mēs nepadosimies! Ceru, ka mūsu aktivitātes liks valdošai koalīcijai pieņemt mūsu priekšlikumus. Zāļu nodokļu jautājumā esam panākuši savu mērķi. Pretējā gadījumā PVN būtu bijis divreiz lielāks.
Vai iestāšanās ES ietekmēs medicīnas pakalpojumu cenas?
Pagaidām valstij nav skaidras koncepcijas medicīnā. Repšes valdība solīja ieviest apdrošināšanas medicīnu, pārvelkot krustu iepriekšējam darbam veselības aizsardzībā. Kārtējo reizi visu samudžināja. Tomēr medicīna nav izmēģinājumu poligons. Ārstiem un pacientiem ir jāzina, kas notiks rīt, pēc nedēļas, pēc gada. Ir jāizstrādā tāda valsts stratēģija, kurā veselības aizsardzība būtu prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tāpēc ir jāpalielina medicīnas finansējums vismaz līdz Eiropas vidējam līmenim, kas ir 6 – 7%. Šīs naudas pietiks, lai sakārtotu ārstniecības iestādes, attīstītu ātro palīdzību.
Bet ātrā palīdzība jau ir.
Pašreizējais attīstības plāns paredz, ka drīzumā Latvijā būs 12 plaša profila reģionālo slimnīcu, bet mazajās paliks tikai sociālās terapeitiskās gultas. Tāpēc ir jāsakārto pacientu transportēšanas sistēma no jebkuras viensētas līdz slimnīcai, kur viņam sniegs kvalificētu palīdzību. Pēc izsaukšanas brīža “ātrie” drīkst atbraukt pēc 20 – 25 minūtēm, ne vēlāk. Vajadzīgs staciju tīkls, jaunas mašīnas un ceļi. Jāattīsta reģionālie centri. Latvija nav tikai Rīga, valstī ir 26 rajoni, kurus vajag aprīkot. To var izdarīt ar Eiropas naudu. Tad nebūs nepieciešamības pēc palīdzības braukt uz Rīgu.
Cilvēki sūdzas, ka nav naudas, lai apmeklētu ārstu, par ārstēšanos slimnīcā jau nerunājot…
Palielinot finansējumu līdz 6 – 7%, mēs atrisinātu šo problēmu. Paaugstinot ārstu algas, pacientu var atbrīvot no medicīnas nodevām. Liekas, ka 50 santīmu nav daudz, taču obligātie maksājumi izraisīja to, ka ir palielinājās onkoloģisko slimnieku skaits ielaistā stadijā – cilvēki taupa uz veselības rēķina. Labāk tomēr būtu maksāt par profilaksi, kas ir lētāka nekā ārstēšana. Tāpēc piedāvājam valdībai iegādāties pārvietojamo rentgena iekārtu profilaktiskajām apskatēm pagastu centros.
Ko varēsiet izdarīt Latvijas labā, ja jūs ievēlēs Eiroparlamentā?
Es gribu ieviest Latvijā visu to labāko, kas ir Eiropā, un pieprasīšu no mūsu valdības pacienta, kā arī mātes un bērna aizsardzības direktīvu izpildi. Eiropā šajās jomās ir ļoti laba likumdošana. Turklāt mēs, Baltijas deputāti, varētu panākt veselības aizsardzības mērķa finansējumu, izmantojot mūsu ģeogrāfisko izvietojumu. Piemēram, Latvijā ir augsts tuberkulozes saslimstības līmenis. Ir jāskaidro attīstītām Eiropas valstīm, ka pēc robežu atcelšanas šī problēma var skart arī viņus. Esmu pārliecināts, ka viņi mums palīdzēs.
