Lauksaimniecības universitātē ir maģistra darbu aizstāvēšanas laiks.
Lauksaimniecības universitātē ir maģistra darbu aizstāvēšanas laiks. Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedrā pētījumu, kurā analizēts meliorācijas stāvoklis Latvijā, prezentēja Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta Meliorācijas daļas vadītājs Ēriks Krēsliņš.
Fakts, ka augsta ranga ierēdņi universitātē sekmīgi aizstāv gan maģistra darbus, gan doktora disertācijas, nebūtu nekas sevišķs. Šoreiz ievērības cienīgs ir maģistranta jau diezgan cienījamais vecums – sešdesmit gadu. Nevar gan teikt, ka tā būtu ļoti reta parādība. Kā atzīst maģistranta zinātniskais vadītājs profesors Ansis Zīverts, mūsdienās arvien aktuālāka kļūst tā saucamā mūžizglītība. Tā jau ir aizgājušo gadsimtu kārtība, ka cilvēks jaunībā apgūst kādu amatu, spēka gados kļūst par meistaru un ar šādu godu nodzīvo līdz vecumdienām. Mūsdienās lietas attīstās ļoti strauji, un, ja gribi būt labā formā, centīga zeļļa kārtā jāpaliek visu mūžu. Ē.Krēsliņš teic, ka mācīties bija diezgan grūti. Par jaunu vajadzēja likt fiziku, matemātiku, kuras formulu valoda ar laiku piemirstas. Maģistra darba rakstīšana praktiķim ir vieglāka. Nozīmīga vieta Ē.Krēsliņa pētījumā veltīta Lielupes baseina ūdenssaimniecības problēmām. Jelgavas rajonā Kalnciema pilsētas lauku teritorijā un Līvbērzes pagastā atrodas Vecbērzes polderis, kas ar vairāk nekā piectūkstoš hektāru platību ir lielākais Latvijā. Tas aizsargā no pārplūšanas ne tikai laukus, bet arī vairākas apdzīvotas vietas. Tur darbojošos sūkņu staciju, kā arī dambju stāvokli maģistrants atzina par mūsdienu prasībām apmierinošu. Draudīgi ir vienīgi bebru postījumi. Tie dambjus sacaurumo ar savām alām un padara vārīgus pret palu vai plūdu ūdeņiem. Lielupes lejtecē vēja radītos plūdos šāds dambis 2001. gadā tika pārrauts. Latvijā padomju laikā izveidoto meliorācijas sistēmu vērtība mūsdienās ir apmēram divi miljardi latu. “Mūsu nozarē ir aktuāla paaudžu maiņa. Jārunā ar universitātes vadību, ka augstskolā plašāk vajadzētu mācīt meliorācijas lietas. Lauku atbalsta dienestā vien 30 – 40 procentu speciālistu ir pensijas vecumā, trūkst jauno, ko varētu ņemt viņu vietā,” “Ziņām” teica Ē.Krēsliņš.
